mainu savu čīkstēšanas un pīkstēšanas vietu. iešu pasūdzēties citur.
atāatā
sestdiena, jūlijs 16
trešdiena, jūlijs 6
mur
diezgan lieliski- sēžu viena pati gandrīz svešā dzīvoklī, apēdu čipsu pārpalikumus, skatos uz minci, kurš pats ar sevi izklaidējas un klausos mūziciņu! jūtos greeeeeit :)
un, es šodien nogriezu matus. sen jau gribēju tikt pie friziera. un sapratu, ka radikālām pārmaiņām uz galvas neesmu gatava. un galu galā, ko maina matu nogriešana? no tā nekas manā dzīvē nemainās, es varu tikai sajusties mazliet citādāk. un no šodienas es oficiāli sāku audzēt garusgarus matus. jap. apņemos radikāli nemainīt savu matu griezumu līdz brīdim, kad precēšos. vot tā!
vispār es jūtos labi. joprojām ir sliktās dienas, bet, kopā summējot, ir labi.
un galu galā, es esmu TIK jauna, man ir TIK daudz visa kā vēl priekšā. un vispār. ai!
un, es negribu izklausīties pēc tādas, kura tagad visiem bakstīs sejā un teiks 'paskaties, es to varu, tu arī noteikti vari', BET... es nesmēķēju nedēļu. šausmīgi lepojos ar sevi. un ir tā, ka reizēm gribas uzpīpēt, bet tad es atceros, ka es to negribu. es nemāku paskaidrot to sajūtu. un vēl es esmu nolēmusi atteikties no alkohola un citiem niekiem. tā pilnībā atteikties. man vairs nepatīk tās sajūtas, kuras sagādā alkohols. riebjas zaudēt kontroli. un es jūtos pietiekoši droša, komunicēt spējīga, skaista un visādi citādi normāla (?) arī bez blakus vielām.
un vēl es esmu nolēmusi sākt ēst normāli. man gan ieslēdzas panika, kad iedomājos par to, ka varētu svērt vairāk nekā 55 kilogramus un mazliet apvelties, bet esmu gatava to visu upurēt, lai justos un izskatītos veselīga (vai vismaz veselīgāka). es gribu atpakaļ savus biezos matus, normālo sejas ādu un ādas toni vispār.
jā, jāsāk ar mazumiņu.
pēc mazliet vairāk kā nedēļas mani sencīši atkal dosies paceļot, kas ir jauki, protams, jo man pēc divu gadu pārtraukuma atkal būs divu nedēļu ballīte. jaukiņi.
ai, esmu tāda priecīga, jā
un, es šodien nogriezu matus. sen jau gribēju tikt pie friziera. un sapratu, ka radikālām pārmaiņām uz galvas neesmu gatava. un galu galā, ko maina matu nogriešana? no tā nekas manā dzīvē nemainās, es varu tikai sajusties mazliet citādāk. un no šodienas es oficiāli sāku audzēt garusgarus matus. jap. apņemos radikāli nemainīt savu matu griezumu līdz brīdim, kad precēšos. vot tā!
vispār es jūtos labi. joprojām ir sliktās dienas, bet, kopā summējot, ir labi.
un galu galā, es esmu TIK jauna, man ir TIK daudz visa kā vēl priekšā. un vispār. ai!
un, es negribu izklausīties pēc tādas, kura tagad visiem bakstīs sejā un teiks 'paskaties, es to varu, tu arī noteikti vari', BET... es nesmēķēju nedēļu. šausmīgi lepojos ar sevi. un ir tā, ka reizēm gribas uzpīpēt, bet tad es atceros, ka es to negribu. es nemāku paskaidrot to sajūtu. un vēl es esmu nolēmusi atteikties no alkohola un citiem niekiem. tā pilnībā atteikties. man vairs nepatīk tās sajūtas, kuras sagādā alkohols. riebjas zaudēt kontroli. un es jūtos pietiekoši droša, komunicēt spējīga, skaista un visādi citādi normāla (?) arī bez blakus vielām.
un vēl es esmu nolēmusi sākt ēst normāli. man gan ieslēdzas panika, kad iedomājos par to, ka varētu svērt vairāk nekā 55 kilogramus un mazliet apvelties, bet esmu gatava to visu upurēt, lai justos un izskatītos veselīga (vai vismaz veselīgāka). es gribu atpakaļ savus biezos matus, normālo sejas ādu un ādas toni vispār.
jā, jāsāk ar mazumiņu.
pēc mazliet vairāk kā nedēļas mani sencīši atkal dosies paceļot, kas ir jauki, protams, jo man pēc divu gadu pārtraukuma atkal būs divu nedēļu ballīte. jaukiņi.
ai, esmu tāda priecīga, jā
ceturtdiena, jūnijs 30
it's a new end
jā, sveiki, labvakar. esmu piestūmusi pilnu muti ar pelmeņiem un priecājos, ka man nav ne ar vienu jārunā, bet es varu drukāt un izskatīties ne pārāk seksīgi. tieši tāpēc man tik ļoti patīk 'blogot' (lai arī cik hipsterīgi tas tagad neskaitītos)! un par hipsteriem runājot, man ir paniskas bailes, ka tas varētu skart arī mani. cik lipīgi tas ir? un kurā brīdī tu esi ofišalī hipsters? un kā lai es zinu, ka mani draugi nav kaut kādi traki spiegi no hipsteru sazvērestības?
bet ne jau par hipsteriem esmu atnākusi rakstīt!
jau nedēļu (ja ne pat vairāk) gruzos par to, cik ļoti man nepatīk šitais blogs. jā, es zinu, man ir īpašas spējas atrast tiešām nopietnus iemeslus, lai gruzītos, bet kušš. un tad es izdomāju, ka varētu beidzot uztaisīt jaunu blogu, tīri tā- pamest šito un vienkārši uzbliezt jaunu. bet tas ir tik tipiski man! nenovest lietas līdz galam un vienkārši aizbēgt. tāpēc es tā nedarīšu. es gribu mainīties (haha, atkal es ar savu četrdesmitgadnieces krīzi!. un jā, es likvidēšu visus iepriekšējos (riebīgos, neglītos, šausmīgi uzrakstītos (īpaši tos sākuma)) ierakstus un sākšu no jauna. un moška man sanāks labāk. a moška es pēc trim gadiem atkal visu dzēsīšu ārā un sākšu no jauna. a moška tieši tā arī vajag!
es pieēdos. ārā tūlīt gāzīs un es iešu paskatīties, cik ļoti!
čau, atā.
bet ne jau par hipsteriem esmu atnākusi rakstīt!
jau nedēļu (ja ne pat vairāk) gruzos par to, cik ļoti man nepatīk šitais blogs. jā, es zinu, man ir īpašas spējas atrast tiešām nopietnus iemeslus, lai gruzītos, bet kušš. un tad es izdomāju, ka varētu beidzot uztaisīt jaunu blogu, tīri tā- pamest šito un vienkārši uzbliezt jaunu. bet tas ir tik tipiski man! nenovest lietas līdz galam un vienkārši aizbēgt. tāpēc es tā nedarīšu. es gribu mainīties (haha, atkal es ar savu četrdesmitgadnieces krīzi!. un jā, es likvidēšu visus iepriekšējos (riebīgos, neglītos, šausmīgi uzrakstītos (īpaši tos sākuma)) ierakstus un sākšu no jauna. un moška man sanāks labāk. a moška es pēc trim gadiem atkal visu dzēsīšu ārā un sākšu no jauna. a moška tieši tā arī vajag!
es pieēdos. ārā tūlīt gāzīs un es iešu paskatīties, cik ļoti!
čau, atā.
trešdiena, jūnijs 22
nečuksti man ausī tik maigi!
ai
samīlējos hospitāļu ielā, atkal. vakar ļoti daudz reižu noklausījos 'pilnmēnesi'. jā
man neiet slikti. man neiet arī gluži labi. man vienkārši viss iet. un ne jau no rokas. neesmu gluži starā par to, kas notiek apkārt, bet jā, labi. dirst var!
vakar gandrīz noģību. tik šausmīga sajūta! pirmoreiz mūžā. galīgi pārbijos. pieļauju, ka man vienkārši ir vairāk jāēd. bet es mēdzu aizmirst par to. un, kad es atceros, man vairs galīgi negribas. bet viss kārtībā, caurspīdīga vēl neesmu!
šodien (patiesībā man vairs nav laika) jāiet uz teiāteri. pirmoreiz mūžā iešu uz Skroderdienām Silmačos. man pēdējā laikā daudz kas notiek pirmoreiz mūžā.
it kā viss ir sakārtots un beidzies, bet es turpinu brist iekšā jaunos sūdos. kāpēc viss ir tik sarežģīti? es gribētu mācēt 'uzlikt pimpi' un vienkārši izbaudīt to, ko daru, nevis mūžīgi čakarēt sevi ar kaut kādiem pašpārmetumiem vai hvz
ai
samīlējos hospitāļu ielā, atkal. vakar ļoti daudz reižu noklausījos 'pilnmēnesi'. jā
man neiet slikti. man neiet arī gluži labi. man vienkārši viss iet. un ne jau no rokas. neesmu gluži starā par to, kas notiek apkārt, bet jā, labi. dirst var!
vakar gandrīz noģību. tik šausmīga sajūta! pirmoreiz mūžā. galīgi pārbijos. pieļauju, ka man vienkārši ir vairāk jāēd. bet es mēdzu aizmirst par to. un, kad es atceros, man vairs galīgi negribas. bet viss kārtībā, caurspīdīga vēl neesmu!
šodien (patiesībā man vairs nav laika) jāiet uz teiāteri. pirmoreiz mūžā iešu uz Skroderdienām Silmačos. man pēdējā laikā daudz kas notiek pirmoreiz mūžā.
it kā viss ir sakārtots un beidzies, bet es turpinu brist iekšā jaunos sūdos. kāpēc viss ir tik sarežģīti? es gribētu mācēt 'uzlikt pimpi' un vienkārši izbaudīt to, ko daru, nevis mūžīgi čakarēt sevi ar kaut kādiem pašpārmetumiem vai hvz
ai
sestdiena, jūnijs 11
eksplōzija
es esmu tik tik tik tik dusmīga un bēdīga reizē!
es tik ļoti labprāt aizmirstu, ka tāds cilvēks manā dzīvē vispār ir bijis! es labprāt aizmirstu visus tos cilvēkus, kas bija manā tajā dzīves posmā. un ne jau tāpēc, ka viss bija slikti (jo ne jau visu laiku viss bija slikti), bet tāpēc, ka es nemitīgi domāju un ilgojos. jā, man šausmīgi, šausmīgi pietrūkst. un sāp. šausmīgi šausmīgi sāp. jā, pēdējā nedēļa (nu jau gandrīz divas) ir bijusi lieliska, bet es nemitīgi domāju. un es domāju par daudz!
un es jūtos vainīga pie pilnīgi visa. un ir grūti izturēt
un es jūtos TIK nožēlojami. un muļķīgi. jo, nu, tas ir muļķīgi. es pati aizgāju. bet tam bija iemesls. tikai tagad es to vairs tik spēcīgi nejūtu.
un es dusmojos un bēdājos par to, ka nesaņemu to, ko gribu. es nekad neesmu saņēmusi to, ko gribu. kad pie velna es beidzot dabūšu to, ko GRIBU!? sasodīts, nu!
un es nesaprotu, uz ko es šobrīd dusmojos vairāk. un es nesaprotu, ko man šobrīd ir žēl vairāk. sevi vai tevi
es tik ļoti labprāt aizmirstu, ka tāds cilvēks manā dzīvē vispār ir bijis! es labprāt aizmirstu visus tos cilvēkus, kas bija manā tajā dzīves posmā. un ne jau tāpēc, ka viss bija slikti (jo ne jau visu laiku viss bija slikti), bet tāpēc, ka es nemitīgi domāju un ilgojos. jā, man šausmīgi, šausmīgi pietrūkst. un sāp. šausmīgi šausmīgi sāp. jā, pēdējā nedēļa (nu jau gandrīz divas) ir bijusi lieliska, bet es nemitīgi domāju. un es domāju par daudz!
un es jūtos vainīga pie pilnīgi visa. un ir grūti izturēt
un es jūtos TIK nožēlojami. un muļķīgi. jo, nu, tas ir muļķīgi. es pati aizgāju. bet tam bija iemesls. tikai tagad es to vairs tik spēcīgi nejūtu.
un es dusmojos un bēdājos par to, ka nesaņemu to, ko gribu. es nekad neesmu saņēmusi to, ko gribu. kad pie velna es beidzot dabūšu to, ko GRIBU!? sasodīts, nu!
un es nesaprotu, uz ko es šobrīd dusmojos vairāk. un es nesaprotu, ko man šobrīd ir žēl vairāk. sevi vai tevi
piektdiena, jūnijs 10
j.j. - summer time
vakar bišku pacepos. beidzot dabūju viņu rokā, lai nokārtotu lietas un man nekad vairs nebūtu jāčakarējas. jā, es viņu dabūju rokā... uz apmēram DIVĀM MINŪTĒM!!! goddamit, it makes me sick
un vēl es pacepos par to, ka apzināti mēģina man likt justies sūdīgi, vainīgai. un jā, man ir žēl, ka tā, bet man pašai bijuši pietiekoši daudz sūdi. un, ja kādam liekas, ka mani sūdi nav īsti sūdi, tad ej un pakaries. tev pat nav ne jausmas!
bet kopumā- tāds garšīgs vasaras sākums. visu laiku kaut kas tiek darīts, visu laiku kaut kur tiek braukts. un wīīīī, es satieku savus mīļos draudziņus, kas ir meganais!
mans vēders rūc un man gribas dušu
lai jums vasarīgi!
un, ja zemenes maisiņā saspiežas un paliek ne pārāk glītas, taisiet saldējuma un piena kokteiļus! :)
un vēl es pacepos par to, ka apzināti mēģina man likt justies sūdīgi, vainīgai. un jā, man ir žēl, ka tā, bet man pašai bijuši pietiekoši daudz sūdi. un, ja kādam liekas, ka mani sūdi nav īsti sūdi, tad ej un pakaries. tev pat nav ne jausmas!
bet kopumā- tāds garšīgs vasaras sākums. visu laiku kaut kas tiek darīts, visu laiku kaut kur tiek braukts. un wīīīī, es satieku savus mīļos draudziņus, kas ir meganais!
mans vēders rūc un man gribas dušu
lai jums vasarīgi!
un, ja zemenes maisiņā saspiežas un paliek ne pārāk glītas, taisiet saldējuma un piena kokteiļus! :)
pirmdiena, maijs 30
did you forget to take your meds?
man šodien ir brīvdiena un vajadzētu izdarīt TIK daudz, bet es nespēju. sēžu gultā un jūtos kā sūds. plus fonā skan Placebo, kas ir episki. un nožēlojami.
goddammit
goddammit
svētdiena, maijs 22
bez desmit minūtēm dārznieks
šodiena bija tik piepildīta un... brīnišķīga? nopietni, pa dienu es jutos tik laimīga! tgd ir vakars un es tā vairs nejūtos. neciešamie vientulības vakari. un tas ir pat smieklīgi, jo māsa sēž istabā ar mani, es viņu redzu, bet tomēr jūtos megavientuļa.
bet jā, es tiešām biju pārliecināta, ka būt inčukalnā būs mokoši un sāpīgi, ka raudāšu un puņķošos visu dienu, bet... es aplauzos. tas bija tik viegli, ka, liekas, jutos pat labāk nekā citās reizēs. tur ir tāds miers, skaistums un mājīgums. iekšā mājā gan nav īpaši jauki, jo viss atgādina vecmāmiņu un ir brīži, kad liekas, ka viņa tūlīt, tūlīt iznāks no savas istabas un apsēdīsies pie plīts, bet...nē. tā nekad vairs nenotiks. un es esmu to gandrīz pieņēmusi. un es pat domāju par regulāru inčukalna apmeklēšanu.
dārza darbi- tā ir maģija! visu laiku līdz pat šodienai es ciest nevarēju rakņāties pa zemi, rušināties pa dobēm un kopt augus, BET... es atkal aplauzos. tas ir dievīgi! zemes smarža, iespēja fiziski nodarbināt sevi, izdomāt visu, ko vajag izdomāt. un pēc tam, kad viss ir padarīts, paskatīties uz lauku un apmierināti nopūsties. jo tas ir skaisti. un tas būs skaisti pēc nedēļas, divām un mēneša. un vairāk. un man savā ziņā ir žēl, ka vienmēr es čīkstēju un bēgu no jebkādiem ar dārzu saistītiem pienākumiem, bet tagad, kad vecmāmiņas vairs nav, kas to visu tiešām novērtētu un priecātos, es sāku to iemīlēt.
šorīts arī bija brīnišķīgs. izlavījos no Lailas mitekļa un ieraudzīju, cik pārdaugava ir skaista rītos. un es apņemos tur dzīvot, kad izaugšu liela. vismaz kādu laiku. tur ir tik ļoti citādāka sajūta nekā tilta otrā pusē.
šodien es biju tiešām priecīga, eh. tagad man atkal ir grūti. es katru dienu cīnos ar sevi un esmu pārgurusi. es pieļauju, ka tas var izklausīties smieklīgi, bet tas nav. tas tiešām nav
bet jā, es tiešām biju pārliecināta, ka būt inčukalnā būs mokoši un sāpīgi, ka raudāšu un puņķošos visu dienu, bet... es aplauzos. tas bija tik viegli, ka, liekas, jutos pat labāk nekā citās reizēs. tur ir tāds miers, skaistums un mājīgums. iekšā mājā gan nav īpaši jauki, jo viss atgādina vecmāmiņu un ir brīži, kad liekas, ka viņa tūlīt, tūlīt iznāks no savas istabas un apsēdīsies pie plīts, bet...nē. tā nekad vairs nenotiks. un es esmu to gandrīz pieņēmusi. un es pat domāju par regulāru inčukalna apmeklēšanu.
dārza darbi- tā ir maģija! visu laiku līdz pat šodienai es ciest nevarēju rakņāties pa zemi, rušināties pa dobēm un kopt augus, BET... es atkal aplauzos. tas ir dievīgi! zemes smarža, iespēja fiziski nodarbināt sevi, izdomāt visu, ko vajag izdomāt. un pēc tam, kad viss ir padarīts, paskatīties uz lauku un apmierināti nopūsties. jo tas ir skaisti. un tas būs skaisti pēc nedēļas, divām un mēneša. un vairāk. un man savā ziņā ir žēl, ka vienmēr es čīkstēju un bēgu no jebkādiem ar dārzu saistītiem pienākumiem, bet tagad, kad vecmāmiņas vairs nav, kas to visu tiešām novērtētu un priecātos, es sāku to iemīlēt.
šorīts arī bija brīnišķīgs. izlavījos no Lailas mitekļa un ieraudzīju, cik pārdaugava ir skaista rītos. un es apņemos tur dzīvot, kad izaugšu liela. vismaz kādu laiku. tur ir tik ļoti citādāka sajūta nekā tilta otrā pusē.
šodien es biju tiešām priecīga, eh. tagad man atkal ir grūti. es katru dienu cīnos ar sevi un esmu pārgurusi. es pieļauju, ka tas var izklausīties smieklīgi, bet tas nav. tas tiešām nav
sestdiena, maijs 21
ņer
man ir krīze, jūtos kā 40gadniece. varētu sākt apmeklēt jogu un braukt meklēt sevi uz Indiju vai Bali
jūtos supervientuļa, lai gan apkārt visu laiku kaut kas notiek un es visu laiku kaut ko daru. bet problēma ir tā, ka es daru KAUT KO. man vajag manas konkrētās lietas, kas man ir jādara, lai nav jādomā par to, ka īsti nav ko darīt vai ka es daru hujņu. un šoreiz hujņa nav domāta kā awesome lieta, kuru tu dari un jūties priecīgs par to. karoč es pati nesaprotu. es pilnīgi neko nesaprotu
es gribu sakārtot sevi, savas domas un sajūtas. esmu vienkārši apmaldījusies. izlēkusi no laivas un apjukusi ledainajā ūdenī (akmansdievs, cik poētiski).
skaistām sievietēm nepieklājas būt tādām- nedrošām, apjukušām... nožēlojamām
šobrīd pati sev liekos nepievilcīga. es nestāvu stabili uz savām kājām. un tas ir neciešami.
un visvairāk es dusmojos par to, ka nesaprotu, vai mani sačakarēja viņš vai es pati tam visam vienkārši ļāvos. jebkurā gadījumā tas nozīmē, ka esmu vāja. un es dusmojos
bet nav tik vienkārši saprast, kas tieši ir jāmaina. un vai vispār kaut kas ir jāmaina?
just go with the flow
vakar aplauzos un sapratu, ka Lilit ir labs žurnāls. izlasīju trīs lieliskas intervijas par trīs lieliskām sievietēm. stiprām, elegantām un pārliecinātām sievietēm.
jūtos supervientuļa, lai gan apkārt visu laiku kaut kas notiek un es visu laiku kaut ko daru. bet problēma ir tā, ka es daru KAUT KO. man vajag manas konkrētās lietas, kas man ir jādara, lai nav jādomā par to, ka īsti nav ko darīt vai ka es daru hujņu. un šoreiz hujņa nav domāta kā awesome lieta, kuru tu dari un jūties priecīgs par to. karoč es pati nesaprotu. es pilnīgi neko nesaprotu
es gribu sakārtot sevi, savas domas un sajūtas. esmu vienkārši apmaldījusies. izlēkusi no laivas un apjukusi ledainajā ūdenī (akmansdievs, cik poētiski).
skaistām sievietēm nepieklājas būt tādām- nedrošām, apjukušām... nožēlojamām
šobrīd pati sev liekos nepievilcīga. es nestāvu stabili uz savām kājām. un tas ir neciešami.
un visvairāk es dusmojos par to, ka nesaprotu, vai mani sačakarēja viņš vai es pati tam visam vienkārši ļāvos. jebkurā gadījumā tas nozīmē, ka esmu vāja. un es dusmojos
bet nav tik vienkārši saprast, kas tieši ir jāmaina. un vai vispār kaut kas ir jāmaina?
just go with the flow
vakar aplauzos un sapratu, ka Lilit ir labs žurnāls. izlasīju trīs lieliskas intervijas par trīs lieliskām sievietēm. stiprām, elegantām un pārliecinātām sievietēm.
ceturtdiena, maijs 19
apčīīī
haha, nu jā, esmu mega pozitīva. Elza vakar rakstīja:
[2011.05.18. 23:19:21] Karlsons: hahahahah
[2011.05.18. 23:19:23] Karlsons: :D:D:D:D
[2011.05.18. 23:20:18] Karlsons: man te skaypaa vienam cilveekam rakstiits - life is love
otram- muuzhu dziivo, muuzhu aaksties.
3jam - hey ho, let's go
[2011.05.18. 23:20:40] Karlsons: un tad TAADS - I WOULD LOVE TO DIE
[2011.05.18. 23:20:44] Karlsons: :D:D:D:D
[2011.05.18. 23:20:46] Karlsons: Tu esi tik laba vecene.
[2011.05.18. 23:20:51] Karlsons: :D:D:D
bet šodien es jūtos kā cilvēks, nu, mazliet.
[2011.05.18. 23:19:21] Karlsons: hahahahah
[2011.05.18. 23:19:23] Karlsons: :D:D:D:D
[2011.05.18. 23:20:18] Karlsons: man te skaypaa vienam cilveekam rakstiits - life is love
otram- muuzhu dziivo, muuzhu aaksties.
3jam - hey ho, let's go
[2011.05.18. 23:20:40] Karlsons: un tad TAADS - I WOULD LOVE TO DIE
[2011.05.18. 23:20:44] Karlsons: :D:D:D:D
[2011.05.18. 23:20:46] Karlsons: Tu esi tik laba vecene.
[2011.05.18. 23:20:51] Karlsons: :D:D:D
bet šodien es jūtos kā cilvēks, nu, mazliet.
trešdiena, maijs 18
just go with the flow
rakņāties pa kompīša vēsturi laikam nevajag, jo uzzinu lietas, kuras negribu zināt. nu labi, cik nu uzzinu, vienkārši nojaušu.
jā, šodien ir tieši nedēļa kopš man vairs nav vecmāmiņas. un nekad nebūs. bet es kaut kā sāku samierināties ar šo domu. galu galā- viņai bija lieliska dzīve! viņa redzēja un piedzīvoja tik daudz, atstājot aiz sevis bērnus, mazbērnus un pat mazmazbērnus. tā kā jā, mana vecmāmiņa dzīvoja pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. that's good to know.
runājot par manām sairušajām attiecībām- arī sāku pierast. jā, vakaros ir grūti, nespēju iekārtoties gultā un aizmigt (bet tāpēc ir radīti pornosaiti, haha (nav jau tā, ka es tos baigi skatos (un nav tā, ka neskatos, haha))). protams, ka man trūkst vīrietis, bet tā bija mana izvēle un es esmu pārāk lepna, lai ietu un lūgtos pieņemt mani atpakaļ (un nav tā, ka es to tiešām vēlos). UN, man ir tāda laba sajūta, ka esmu palikusi viena (nosacīti, man ir pilna māja ar cilvēkiem un ne tikai). un es zinu, ka mani sagaida kaut kas superāsam (jo, nu, kamōn, man pēdējā laikā tiešām ir pārāk daudz sūdu, pārmaiņas pēc varētu notikt kaut kas JAUKS).
bet vispār es ar nepacietību gaidu skolas beigas, gribu vasaru un +856788555246 grādu gaisa temperatūru (jo man pēdējā laikā ellīgi salst), tās divas nedēļas, kad senči ceļos un es varēšu vnk sēdēt un bojāt savas asinis MĀJĀS, paralēli taisot normālu hujņu!!! vai nav lieliski? man liekas, ka ir.
un ziniet, mājās ir tiešām jauki (es zinu, ka manas domas mainīsies brīdī, kad ar visiem iemītniekiem sāks čakarēties attiecības, bet es izbaudu mirkli un jūtos kā... fuj, atcerējos par kompīša vēsturi :D )
un, un, un, ziniet, Niks ir saulīte! viņš man vakar pateica tik true jaukas lietas, ka es gandrīz apdirsos no tādas smaidīšanas (tas laikam nav fiziski iespējams, bet nu labi). nopietni, man nebija ne jausmas, ka viņš spēj būt tik... patiess? (jo nu, kamōn, viņš tiešām perfekti aprakstīja cik lieliska es esmu un cik daudz es esmu pelnījusi, jo vienkārši eksistēju :D ) labi, jokus pie malas, es tiešām vakar gandrīz apraudājos. paldies, zvērs!
bļe, es jau aizrāvos ar rakstīšanu. bet jā, es aizveros un eju cept cepeti.
man ir labāk, paldies.
jā, šodien ir tieši nedēļa kopš man vairs nav vecmāmiņas. un nekad nebūs. bet es kaut kā sāku samierināties ar šo domu. galu galā- viņai bija lieliska dzīve! viņa redzēja un piedzīvoja tik daudz, atstājot aiz sevis bērnus, mazbērnus un pat mazmazbērnus. tā kā jā, mana vecmāmiņa dzīvoja pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. that's good to know.
runājot par manām sairušajām attiecībām- arī sāku pierast. jā, vakaros ir grūti, nespēju iekārtoties gultā un aizmigt (bet tāpēc ir radīti pornosaiti, haha (nav jau tā, ka es tos baigi skatos (un nav tā, ka neskatos, haha))). protams, ka man trūkst vīrietis, bet tā bija mana izvēle un es esmu pārāk lepna, lai ietu un lūgtos pieņemt mani atpakaļ (un nav tā, ka es to tiešām vēlos). UN, man ir tāda laba sajūta, ka esmu palikusi viena (nosacīti, man ir pilna māja ar cilvēkiem un ne tikai). un es zinu, ka mani sagaida kaut kas superāsam (jo, nu, kamōn, man pēdējā laikā tiešām ir pārāk daudz sūdu, pārmaiņas pēc varētu notikt kaut kas JAUKS).
bet vispār es ar nepacietību gaidu skolas beigas, gribu vasaru un +856788555246 grādu gaisa temperatūru (jo man pēdējā laikā ellīgi salst), tās divas nedēļas, kad senči ceļos un es varēšu vnk sēdēt un bojāt savas asinis MĀJĀS, paralēli taisot normālu hujņu!!! vai nav lieliski? man liekas, ka ir.
un ziniet, mājās ir tiešām jauki (es zinu, ka manas domas mainīsies brīdī, kad ar visiem iemītniekiem sāks čakarēties attiecības, bet es izbaudu mirkli un jūtos kā... fuj, atcerējos par kompīša vēsturi :D )
un, un, un, ziniet, Niks ir saulīte! viņš man vakar pateica tik true jaukas lietas, ka es gandrīz apdirsos no tādas smaidīšanas (tas laikam nav fiziski iespējams, bet nu labi). nopietni, man nebija ne jausmas, ka viņš spēj būt tik... patiess? (jo nu, kamōn, viņš tiešām perfekti aprakstīja cik lieliska es esmu un cik daudz es esmu pelnījusi, jo vienkārši eksistēju :D ) labi, jokus pie malas, es tiešām vakar gandrīz apraudājos. paldies, zvērs!
bļe, es jau aizrāvos ar rakstīšanu. bet jā, es aizveros un eju cept cepeti.
man ir labāk, paldies.
ceturtdiena, maijs 12
viss notiek pārāk ātri. man pat īsti nav neviena brīža, lai apsēstos un vienkārši izraudātu visu, kas sakrājies nedēļas laikā.
ir neiedomājami grūti atrasties mājās, atrasties vispār jebkur. katru reizi, kad ieraugu mammu, salūstu. man nav ne jausmas, ko tādos brīžos teikt. es nemāku būt... noderīga?
un es tik ļoti negribu būt bērēs. es negribu redzēt visus radus raudam, tas ir pārāk intīmi. un es negribu, lai viņi redz mani. bet tajā pašā laikā es jūtos tik negodīga pret sevi, kad turos rāmjos, savaldos. neciešami
es gribu izkliegt iekšas.
es nespēju atrast pareizos vārdus, lai aprakstītu to, cik slikti ir.
cik ilgi tā vēl būs? cik?
sabīne man teica, ka tā sāpe varbūt ar laiku kļūs mazāka, bet paliks ilgi. cik ir ilgi?!
ir neiedomājami grūti atrasties mājās, atrasties vispār jebkur. katru reizi, kad ieraugu mammu, salūstu. man nav ne jausmas, ko tādos brīžos teikt. es nemāku būt... noderīga?
un es tik ļoti negribu būt bērēs. es negribu redzēt visus radus raudam, tas ir pārāk intīmi. un es negribu, lai viņi redz mani. bet tajā pašā laikā es jūtos tik negodīga pret sevi, kad turos rāmjos, savaldos. neciešami
es gribu izkliegt iekšas.
es nespēju atrast pareizos vārdus, lai aprakstītu to, cik slikti ir.
cik ilgi tā vēl būs? cik?
sabīne man teica, ka tā sāpe varbūt ar laiku kļūs mazāka, bet paliks ilgi. cik ir ilgi?!
otrdiena, maijs 10
where is my mind?
jūtos slikti, jo jūtos pārāk labi. jā, es salūstu ik pa brīdim un sāku pinkšķēt, bet kopumā es jūtos... labi?
vakar sadevu sev pa dirsu, piesēdos pie kompīša un līdz pieciem rītā cīnījos ar to sasodīto darbu. un es pabeidzu! un es to šodien nodevu! un darba vadītāja teica, ka ir labi. un es nenormāli lepojos ar sevi!
vakar šausmīgi pārskaitos. nu, tu nedrīksti man teikt, ka mīli, nedrīksti! kur pie velna tie trīs muļķīgie vārdi bija tad, kad tos tiešām vajadzēja, ha? un, lai arī cik stulbi tas liktos- ir reizes, kad ir par vēlu. tagad tie vārdi nevis paceļ pāris metrus no zemes, bet nogalina, nopietni. jo, nu, uzreiz gribās skriet un palikt tur, kur es biju, bet es zinu, ka tā, kā ir šobrīd, ir labāk. bet tā sajūta ir neciešama, lai gan zinu, ka nekas tāpat nemainītos, vienalga, cik ļoti mēs viens otram to solītu.
es cenšos iedzīvoties matīsielā, atbrīvoties no lietām, kas jau sen kļuvušas liekas (piemēram, man nebija ne jausmas, ka tā gleznveidīgā lieta joprojām stāv zem manas gultas) un salaboties. pagaidām man sokas neslikti.
lietas must do sarakstā- savest kārtībā riteni, izdarīt kaut ko ar matiem un savest kārtībā skolas lietas, lai varu ar mierīgu sirdi nodzert (vai vienkārši nosvinēt) savu pēdējo īsto vasaras brīvlaiku.
un tagad, tuvāko stundu laikā, man morāli jānobriest satikt vecmāmiņu, iespējams, pēdējo reizi. man šausmīgi negribas atstāt tādu pēdējo iespaidu, bet ko tur daudz...
rādžiņš bliež coldplay pulksteņus, ņammīgi
vakar sadevu sev pa dirsu, piesēdos pie kompīša un līdz pieciem rītā cīnījos ar to sasodīto darbu. un es pabeidzu! un es to šodien nodevu! un darba vadītāja teica, ka ir labi. un es nenormāli lepojos ar sevi!
vakar šausmīgi pārskaitos. nu, tu nedrīksti man teikt, ka mīli, nedrīksti! kur pie velna tie trīs muļķīgie vārdi bija tad, kad tos tiešām vajadzēja, ha? un, lai arī cik stulbi tas liktos- ir reizes, kad ir par vēlu. tagad tie vārdi nevis paceļ pāris metrus no zemes, bet nogalina, nopietni. jo, nu, uzreiz gribās skriet un palikt tur, kur es biju, bet es zinu, ka tā, kā ir šobrīd, ir labāk. bet tā sajūta ir neciešama, lai gan zinu, ka nekas tāpat nemainītos, vienalga, cik ļoti mēs viens otram to solītu.
es cenšos iedzīvoties matīsielā, atbrīvoties no lietām, kas jau sen kļuvušas liekas (piemēram, man nebija ne jausmas, ka tā gleznveidīgā lieta joprojām stāv zem manas gultas) un salaboties. pagaidām man sokas neslikti.
lietas must do sarakstā- savest kārtībā riteni, izdarīt kaut ko ar matiem un savest kārtībā skolas lietas, lai varu ar mierīgu sirdi nodzert (vai vienkārši nosvinēt) savu pēdējo īsto vasaras brīvlaiku.
un tagad, tuvāko stundu laikā, man morāli jānobriest satikt vecmāmiņu, iespējams, pēdējo reizi. man šausmīgi negribas atstāt tādu pēdējo iespaidu, bet ko tur daudz...
rādžiņš bliež coldplay pulksteņus, ņammīgi
pirmdiena, maijs 9
nožēlojama grafomānija
and so castles made of sand
fall in the sea
eventually
tā dziesma ir viss, jā, viss.
es laikam drukāšu kādu nākamo nedēļu no vietas, jo es vienkārši nezinu, ko citu darīt. un man ir mežonīgi bail, ka nožēlošu. mežonīgi. un es neesmu gana stipra. un man ellīgi sāp
un matīsielas bruģa skaņa ir burvīga
fall in the sea
eventually
tā dziesma ir viss, jā, viss.
es laikam drukāšu kādu nākamo nedēļu no vietas, jo es vienkārši nezinu, ko citu darīt. un man ir mežonīgi bail, ka nožēlošu. mežonīgi. un es neesmu gana stipra. un man ellīgi sāp
un matīsielas bruģa skaņa ir burvīga
svētdiena, maijs 8
hjfhsdjfdklfkģpiuofpsfhjkszlsncfzlkjopfuisogfjsdknbvxmvmbmvbjgfusefgfxjzbcmxm
jāāāā, es jūtos drausmīgi. man vārās iekšas un es nezinu, kur likties.
BET, es dzīvošu pie senčiem un mēģināšu atrast sevi. gan jau, ka tajās kastēs, kur noglabāti mani vecie krāmi, ir palicis kaut kas no manis. jo zini, lai arī cik āsam man likās esam vīrieša mājas, es sevi esmu normāli nomocījusi un izkropļojusi. es vairs nezinu pilnīgi neko- patīk/nepatīk, garšo/negaršo.... man nav ne jausmas, kas ir tās lietas, kuras varu nosaukt par savām. aaaarrgh!
šodien periodiski pinkšķu visu dienu. un man ellīgi sāp, ka tas otrs cilvēks uzliek pimpi un izliekas neredzam. bet varbūt arī nemaz neredz? es vairs negribu justies kā mūžīgais parādnieks, jo sajūta tiešām ir tāda. es tikai dodu, dodu, dodu un pretī nesaņemu neko. labi, es saņemu mazāk kā vēlētos. man nepietiek. un man ir apnicis censties. un es vairs nemāku smaidīt pa īstam. un es nesaprotu, kāpēc mana sirds izmet asinis ar tādām sāpēm. redzi, manos vārdos ir pārāk daudz priedēkļa 'ne-'.
nošaujiet mani, lūdzu? es vairs negribu izturēt, man visa ir mazliet par daudz. es to fiziski nespēju, un emocionāli vēl mazāk.
mana vecmāmiņa ir dārzenis. un es to nesaku kā kaut ko sliktu. viņa tiešām ir dārzenis. un viņa vairs nedzīvos ilgi. un es to nespēju pieņemt, ak kungs, kā es pārdzīvošu. un es tagad jūtos tā jocīgi, jo it kā sēžu un gaidu, kaut arī negribu, lai tas jebkad notiek. māte teica, ka pirmo reizi mūžā redzēja vectēvu raudam. un es nezinu, kuru man žēlot vairāk. un es negribu iet uz bērēm. ja ar nāvi kā tādu man vēl nav sevišķi lielu problēmu, tad bēres mani freaks out! tāpat kā ar kāzām. man (it kā) patīk mīlestība, bet kāzas mani freaks out.
un ja es turpināšu būt miskaste, tad es tik daudz palaidīšu garām!
jāāāā, es jūtos drausmīgi. man vārās iekšas un es nezinu, kur likties.
BET, es dzīvošu pie senčiem un mēģināšu atrast sevi. gan jau, ka tajās kastēs, kur noglabāti mani vecie krāmi, ir palicis kaut kas no manis. jo zini, lai arī cik āsam man likās esam vīrieša mājas, es sevi esmu normāli nomocījusi un izkropļojusi. es vairs nezinu pilnīgi neko- patīk/nepatīk, garšo/negaršo.... man nav ne jausmas, kas ir tās lietas, kuras varu nosaukt par savām. aaaarrgh!
šodien periodiski pinkšķu visu dienu. un man ellīgi sāp, ka tas otrs cilvēks uzliek pimpi un izliekas neredzam. bet varbūt arī nemaz neredz? es vairs negribu justies kā mūžīgais parādnieks, jo sajūta tiešām ir tāda. es tikai dodu, dodu, dodu un pretī nesaņemu neko. labi, es saņemu mazāk kā vēlētos. man nepietiek. un man ir apnicis censties. un es vairs nemāku smaidīt pa īstam. un es nesaprotu, kāpēc mana sirds izmet asinis ar tādām sāpēm. redzi, manos vārdos ir pārāk daudz priedēkļa 'ne-'.
nošaujiet mani, lūdzu? es vairs negribu izturēt, man visa ir mazliet par daudz. es to fiziski nespēju, un emocionāli vēl mazāk.
mana vecmāmiņa ir dārzenis. un es to nesaku kā kaut ko sliktu. viņa tiešām ir dārzenis. un viņa vairs nedzīvos ilgi. un es to nespēju pieņemt, ak kungs, kā es pārdzīvošu. un es tagad jūtos tā jocīgi, jo it kā sēžu un gaidu, kaut arī negribu, lai tas jebkad notiek. māte teica, ka pirmo reizi mūžā redzēja vectēvu raudam. un es nezinu, kuru man žēlot vairāk. un es negribu iet uz bērēm. ja ar nāvi kā tādu man vēl nav sevišķi lielu problēmu, tad bēres mani freaks out! tāpat kā ar kāzām. man (it kā) patīk mīlestība, bet kāzas mani freaks out.
un ja es turpināšu būt miskaste, tad es tik daudz palaidīšu garām!
sestdiena, maijs 7
black&yellow
es pat nezinu, ko teikt...
vakar bija āsam dienas iesākums- aizbraucu uz āģīti, apskatīju savu topošo riteni, pabazarēju ar čaļiem un tā. braucu mājās ar trolejbusu garām olimpijai un skatos, ka man zvana andris. pie sevis vēl nodomāju- gan jau, ka viņš prasīs, vai nezinu kaut ko par jāņa atrašanās vietu vai tādā garā. bet nē... 'man ir skumjas ziņas'. pirmais, ko es spēju pateikt bija 'wtf?!' un tad n-tās reizes pārjautāju, vai tas ir nopietni.
ja es agrāk (arī visu to laiku, kamēr viņš skaitījās pazudis) dirsu, ka tādiem čaļiem kā jānis vienmēr paveicas un viņi vienmēr izķepurojas, tad tagad es esmu burtiski 'uz dirsas'. izrādās, ka veiksme ir kuce
es protams, netaisos te būt liekule- viņš man nebija nekāds labākais draugs, man tas cilvēks krita uz nerviem ar savu bravūrīgo uzvedību, bet neviens ko tādu nav pelnījis. un man ir ārkārtīgi žēl. tomēr čalim tikai 19 gadu.
bet jā, sajūta ir jocīga. man nāve parasti nav sagādājusi nekādas nepatīkamas sajūtas, tas ir dabiski un normāli, cilvēki mirst un tā. arī skatoties visus tos degpunktus un tādā garā, nekad īpašas sajūtas nav izraisījušas kriminālziņas par negadījumos cietušiem jauniešiem, pazušanas gadījumiem vai pāragrām nāvēm. bet, zini, kad runa ir par pazīstamu cilvēku, tad paliek tiešām jocīgi. pēkšņi liekas, ka visas tās lietas notiek pa īstam. arī es varētu iekļūt autoavārijā, noslīkt vai tikt izvarota, lai arī cik pārliecināta justos, ka tas nekad nenotiks.
šovakar pēc idejas man būtu jāballējas un tā, bet es, šķiet, to morāli nespēšu. viss tas sviests mani ir traumējis. visu laiku domāju par to, kas pie velna varēja notikt, lai beigtos šādi. jā, labi, mans onkulis pirms kādiem trim gadiem arī noslīka, jo viņš bija vecs un ar vāju sirdi, piedzēries un iekrita upes gultnes bedrē (vai kā to lietu sauc), brienot pēc āķa, kurš bija kaut kur iepinies. to es saprotu- viņš bija dzēris, satraucās un neizturēja viņa sirds. plus vēl viņa pudeles brāļi bija pidari un neviens nepalīdzēja. bet jāņa gadījumu es tiešām nesaprotu.
un es visu laiku cenšos nevizualizēt, kā šobrīd jūtās un izskatās jāņa māte.
sargiet savas pakaļas, tautieši! arī laimes krekliņa īpašniekiem gadās hujņa
vakar bija āsam dienas iesākums- aizbraucu uz āģīti, apskatīju savu topošo riteni, pabazarēju ar čaļiem un tā. braucu mājās ar trolejbusu garām olimpijai un skatos, ka man zvana andris. pie sevis vēl nodomāju- gan jau, ka viņš prasīs, vai nezinu kaut ko par jāņa atrašanās vietu vai tādā garā. bet nē... 'man ir skumjas ziņas'. pirmais, ko es spēju pateikt bija 'wtf?!' un tad n-tās reizes pārjautāju, vai tas ir nopietni.
ja es agrāk (arī visu to laiku, kamēr viņš skaitījās pazudis) dirsu, ka tādiem čaļiem kā jānis vienmēr paveicas un viņi vienmēr izķepurojas, tad tagad es esmu burtiski 'uz dirsas'. izrādās, ka veiksme ir kuce
es protams, netaisos te būt liekule- viņš man nebija nekāds labākais draugs, man tas cilvēks krita uz nerviem ar savu bravūrīgo uzvedību, bet neviens ko tādu nav pelnījis. un man ir ārkārtīgi žēl. tomēr čalim tikai 19 gadu.
bet jā, sajūta ir jocīga. man nāve parasti nav sagādājusi nekādas nepatīkamas sajūtas, tas ir dabiski un normāli, cilvēki mirst un tā. arī skatoties visus tos degpunktus un tādā garā, nekad īpašas sajūtas nav izraisījušas kriminālziņas par negadījumos cietušiem jauniešiem, pazušanas gadījumiem vai pāragrām nāvēm. bet, zini, kad runa ir par pazīstamu cilvēku, tad paliek tiešām jocīgi. pēkšņi liekas, ka visas tās lietas notiek pa īstam. arī es varētu iekļūt autoavārijā, noslīkt vai tikt izvarota, lai arī cik pārliecināta justos, ka tas nekad nenotiks.
šovakar pēc idejas man būtu jāballējas un tā, bet es, šķiet, to morāli nespēšu. viss tas sviests mani ir traumējis. visu laiku domāju par to, kas pie velna varēja notikt, lai beigtos šādi. jā, labi, mans onkulis pirms kādiem trim gadiem arī noslīka, jo viņš bija vecs un ar vāju sirdi, piedzēries un iekrita upes gultnes bedrē (vai kā to lietu sauc), brienot pēc āķa, kurš bija kaut kur iepinies. to es saprotu- viņš bija dzēris, satraucās un neizturēja viņa sirds. plus vēl viņa pudeles brāļi bija pidari un neviens nepalīdzēja. bet jāņa gadījumu es tiešām nesaprotu.
un es visu laiku cenšos nevizualizēt, kā šobrīd jūtās un izskatās jāņa māte.
sargiet savas pakaļas, tautieši! arī laimes krekliņa īpašniekiem gadās hujņa
ceturtdiena, maijs 5
lucky 5
labrīt! man vēl žūst mati un dziest kafija, tāpēc es izmantoju brīdi, kamēr vēl neesmu skolā un izdomāju šeit kaut ko mazliet iedirst. oh, happy day!
bet jā, ir pagājušas tieši 40 dienas, kopš man ir jaunas mājas. es vēl neesmu atklājusi visus plusus un bonusus, kāpēc dzīvot prom no senčiem ir āsam, bet tas noteikti ir āsam. pāris lietas gan es varu nosaukt. pirmkārt, ir āsam, ja neviens neaizrāda par to, ka ūdens proporcija ar pienu, taisot rīta kafiju, ir 50:50. nopietni, par to man matīsielā mēdza piesieties. otrkārt, ir āsam no rīta stāvēt uz balkona un pīpēt (vispār pīpēt ir diezgan āsam). treškārt, es varu savus sūdus izmētāt pa visu dzīvojamo platību (kura mums ir graujoši liela) un neviens man par to nepiesienas. jā, labi, vīrietis dažreiz čīkst, bet nekārtības un haosa sataisīšanas ziņā viņš krietni pārsit mani un jūs visus kopā. ceturtkārt, ir āsam aiziet ciemos pie senčiem un papļāpāt (ja vien man kāds nesāk par kaut ko piesieties). un brīdī, kad jūti, ka sāc kasīties, vienkārši pasaki 'čau' un ej mājās. āsām! :)
bet jā, es īsti nesaprotu, vai šorīt es vienkārši sāku justies normāli, vai tas ir no kafijas. man sāk krist uz nerviem, ka apkārt ir tik depresīvi cilvēki. visiem (nu labi, lielai daļai)ir kaut kādas epic problēmas un sāpītes. jā, es pati arī neesmu nekāda saulīte jau divas nedēļas vai pat vairāk, bet man tam ir tiešām labs attaisnojums- sasodīts, man mirst vecmāmiņa, sasodīts, es čakarēju attiecības, sasodīts, man ir problēmas ar prātu.
khm... jā... un tagad es saprotu, ka es tiešām spēju būt ļoti egoiste. visiem tiem cilvēkiem, kuri depresojas un mēģina sevi nogalināt 1568999 dažādos veidos, arī noteikti ir savi tik pat nopietnie iemesli. bet zini, kad tev ir sūdīgi un visiem citiem apkārt arī ir sūdīgi, tev paliek dubultā vai pat trubultā sūdīgi.
es dusmojos, jā. un man zajebal būt pūslim un visu laiku bičoties! bet to ir grūti kontrolēt
es gribēju pastāstīt, cik tieši smieklīga ir mana māte. vakar mēs sēdējām un skatījāmies UgunsGrēku (jā, tieši tik lame es vakar biju). un brīdī, kad kaut kāda tante no tā seriāla nomainīja virtuvē esošo kalendāru pret apdrošināšanas 'if' kalendāru, mana māte plūca ārā no galvas matus un gandrīz sāka raudāt, un bļāva 'vot, maitas! ielīduši arī te!!!' vai kaut ko tādu. tas tik bija skats! viņa tiešām krīt un ceļas par apdrošināšanas firmu, kurā strādā. visiem radiem bieži vien tiek piedāvāts apdrošināt auto. un, kad kādam notiek kaut kas slikts, viņa vienmēr gudri saka 'vajadzēja apdrošināt'. haha, viņa ir lieliska! :D
un sencis regulāri ņirgājas par mani un piedāvā finansiāli palīdzēt, piemēram, vakar viņš man centās piešūt savu tukšo alus pudeli :D
bet jā, man ir jāskrien uz skolu.
es jūtos okej, paldies, pekauši.
lai jums laimīgi!
bet jā, ir pagājušas tieši 40 dienas, kopš man ir jaunas mājas. es vēl neesmu atklājusi visus plusus un bonusus, kāpēc dzīvot prom no senčiem ir āsam, bet tas noteikti ir āsam. pāris lietas gan es varu nosaukt. pirmkārt, ir āsam, ja neviens neaizrāda par to, ka ūdens proporcija ar pienu, taisot rīta kafiju, ir 50:50. nopietni, par to man matīsielā mēdza piesieties. otrkārt, ir āsam no rīta stāvēt uz balkona un pīpēt (vispār pīpēt ir diezgan āsam). treškārt, es varu savus sūdus izmētāt pa visu dzīvojamo platību (kura mums ir graujoši liela) un neviens man par to nepiesienas. jā, labi, vīrietis dažreiz čīkst, bet nekārtības un haosa sataisīšanas ziņā viņš krietni pārsit mani un jūs visus kopā. ceturtkārt, ir āsam aiziet ciemos pie senčiem un papļāpāt (ja vien man kāds nesāk par kaut ko piesieties). un brīdī, kad jūti, ka sāc kasīties, vienkārši pasaki 'čau' un ej mājās. āsām! :)
bet jā, es īsti nesaprotu, vai šorīt es vienkārši sāku justies normāli, vai tas ir no kafijas. man sāk krist uz nerviem, ka apkārt ir tik depresīvi cilvēki. visiem (nu labi, lielai daļai)ir kaut kādas epic problēmas un sāpītes. jā, es pati arī neesmu nekāda saulīte jau divas nedēļas vai pat vairāk, bet man tam ir tiešām labs attaisnojums- sasodīts, man mirst vecmāmiņa, sasodīts, es čakarēju attiecības, sasodīts, man ir problēmas ar prātu.
khm... jā... un tagad es saprotu, ka es tiešām spēju būt ļoti egoiste. visiem tiem cilvēkiem, kuri depresojas un mēģina sevi nogalināt 1568999 dažādos veidos, arī noteikti ir savi tik pat nopietnie iemesli. bet zini, kad tev ir sūdīgi un visiem citiem apkārt arī ir sūdīgi, tev paliek dubultā vai pat trubultā sūdīgi.
es dusmojos, jā. un man zajebal būt pūslim un visu laiku bičoties! bet to ir grūti kontrolēt
es gribēju pastāstīt, cik tieši smieklīga ir mana māte. vakar mēs sēdējām un skatījāmies UgunsGrēku (jā, tieši tik lame es vakar biju). un brīdī, kad kaut kāda tante no tā seriāla nomainīja virtuvē esošo kalendāru pret apdrošināšanas 'if' kalendāru, mana māte plūca ārā no galvas matus un gandrīz sāka raudāt, un bļāva 'vot, maitas! ielīduši arī te!!!' vai kaut ko tādu. tas tik bija skats! viņa tiešām krīt un ceļas par apdrošināšanas firmu, kurā strādā. visiem radiem bieži vien tiek piedāvāts apdrošināt auto. un, kad kādam notiek kaut kas slikts, viņa vienmēr gudri saka 'vajadzēja apdrošināt'. haha, viņa ir lieliska! :D
un sencis regulāri ņirgājas par mani un piedāvā finansiāli palīdzēt, piemēram, vakar viņš man centās piešūt savu tukšo alus pudeli :D
bet jā, man ir jāskrien uz skolu.
es jūtos okej, paldies, pekauši.
lai jums laimīgi!
sestdiena, aprīlis 30
iedodavansu
man besī, ka visa kompīša klaviatūra ir pilna ar tabaku, pelniem un zaļiem krikumiem, MAN BESĪ!
liekas, ka nobeigšos. klepoju kā tāda septiņdesmitgadīga smēķētāja, deguns nepārtraukti kliedz pēc salvetēm un kaklā ir smilšpapīra sajūta. burvīgi, tiešām. tāds jauks pavasaris
šonakt sapņoju trakas lietas. atkal kaut kāda asa sižeta šīze. mūs gribēja novākt kaut kāds traks čalis lielveikalā. izmisīgi pārvietojāmies pa visu milzīgo ēku ar liftiem (tas droši vien manu vakardienas gaiļezera liftu piedzīvojumu dēļ). nenormālas bailes bija. un tad, otrajā cēlienā, sapņoju, kā mana māsa pakārās. viss jau būtu tā, kā normālā pašnāvībā pieklājas, tikai jocīgas sajūtas.
šodien nav mana diena, galīgi nav. esmu sacepusies un labi saprotu, kāpēc. tik pat labi saprotu, ka pati esmu pie tā vainīga. bet nu labi
un vispār man ir sajūta, ka notiek tieši tas pats, kas pirms diviem gadiem. un laiks ir tieši tas pats, stress un citas sajūtas tās pašas. trešdienas vakarā stāvēju pie gaiļezera, gaidīju autobusu un pārskrēja nenormāls aukstuma vilnis. bet gan jau, ka no ūdens plaušās neviens nemirst, haha. es vienkārši esmu sākusi pārāk daudz baidīties
veiksmītes, murmuļi
liekas, ka nobeigšos. klepoju kā tāda septiņdesmitgadīga smēķētāja, deguns nepārtraukti kliedz pēc salvetēm un kaklā ir smilšpapīra sajūta. burvīgi, tiešām. tāds jauks pavasaris
šonakt sapņoju trakas lietas. atkal kaut kāda asa sižeta šīze. mūs gribēja novākt kaut kāds traks čalis lielveikalā. izmisīgi pārvietojāmies pa visu milzīgo ēku ar liftiem (tas droši vien manu vakardienas gaiļezera liftu piedzīvojumu dēļ). nenormālas bailes bija. un tad, otrajā cēlienā, sapņoju, kā mana māsa pakārās. viss jau būtu tā, kā normālā pašnāvībā pieklājas, tikai jocīgas sajūtas.
šodien nav mana diena, galīgi nav. esmu sacepusies un labi saprotu, kāpēc. tik pat labi saprotu, ka pati esmu pie tā vainīga. bet nu labi
un vispār man ir sajūta, ka notiek tieši tas pats, kas pirms diviem gadiem. un laiks ir tieši tas pats, stress un citas sajūtas tās pašas. trešdienas vakarā stāvēju pie gaiļezera, gaidīju autobusu un pārskrēja nenormāls aukstuma vilnis. bet gan jau, ka no ūdens plaušās neviens nemirst, haha. es vienkārši esmu sākusi pārāk daudz baidīties
veiksmītes, murmuļi
piektdiena, aprīlis 22
čakars-hujakars
ah, es visu laiku čakarējos. vīrietis smejas, ka mans garastāvoklis mainās ik pēc pusstundas. tipa pusstundu klinta ir priecīga un dara muļķības, pusstundu galīga sēne un dusmojas. un tā uz riņķi visas dienas garumā
BET! es šodien biju matīsielā. un tur bija jauki. mātīte iemācījusies garšīgāk gatavot (vai arī vienkārši grieķu salātus ir diezgan grūti sadirst), tētis palicis vēl smieklīgāks un māsa vienkārši ir wild cat un stāsta trakas lietas. un es priecājos, ka tagad, kad satieku viņus daudz retāk, man viņi patīk daudz labāk! pat senču suns vairs nav tik kaitinošs. un ir jauki, ka pasaki mātītei par aizkritušo austiņu un viņa atceras par tiem maniem īpašajiem pilieniem, kurus man ārsts kaut kad izrakstīja tieši šādiem gadījumiem. un viņa iedod man to pudelīti. un es aiz laimes čurāju biksēs, jo, nu, man patīk zāles
tomātiņi uz palodzes nīkuļo. mums vienkārši ir pārāk maza palodze un nav kur tos visus salikt. būtu jāizstāda tie pa vienam stādiņam podiņā (improvizētā- no kolas pudelēm vai piena pakām), bet nav kur likt tik daudz podiņu. laikam mazliet pārcentāmies ar tiem tomātiem. ja kādam vajag smukus stādiņus, dodiet ziņu, uzdāvināšu ar milzu prieku :)
bet vispār ir forši, ja ir balkons. šodien tur žūst mans dvielis un segas pārvalks. dažas dienas atpakaļ sēdējām tur galīgi priecīgi un taisījām turbo-papīra lidmašīnas. un vēl vienā rītā es tur sēdēju, dzēru kafiju un pīpēju. sasodīti labi, kad ir balkons!
rīt darbs. vīrietis nebūs pa nakti mājās laikam. bet svētdien aizbraukšu uz (p)inčukalnu pie radiņiem. (Daina, ja tu esi kaut kur te, gaidi ziņu!)
BET! es šodien biju matīsielā. un tur bija jauki. mātīte iemācījusies garšīgāk gatavot (vai arī vienkārši grieķu salātus ir diezgan grūti sadirst), tētis palicis vēl smieklīgāks un māsa vienkārši ir wild cat un stāsta trakas lietas. un es priecājos, ka tagad, kad satieku viņus daudz retāk, man viņi patīk daudz labāk! pat senču suns vairs nav tik kaitinošs. un ir jauki, ka pasaki mātītei par aizkritušo austiņu un viņa atceras par tiem maniem īpašajiem pilieniem, kurus man ārsts kaut kad izrakstīja tieši šādiem gadījumiem. un viņa iedod man to pudelīti. un es aiz laimes čurāju biksēs, jo, nu, man patīk zāles
tomātiņi uz palodzes nīkuļo. mums vienkārši ir pārāk maza palodze un nav kur tos visus salikt. būtu jāizstāda tie pa vienam stādiņam podiņā (improvizētā- no kolas pudelēm vai piena pakām), bet nav kur likt tik daudz podiņu. laikam mazliet pārcentāmies ar tiem tomātiem. ja kādam vajag smukus stādiņus, dodiet ziņu, uzdāvināšu ar milzu prieku :)
bet vispār ir forši, ja ir balkons. šodien tur žūst mans dvielis un segas pārvalks. dažas dienas atpakaļ sēdējām tur galīgi priecīgi un taisījām turbo-papīra lidmašīnas. un vēl vienā rītā es tur sēdēju, dzēru kafiju un pīpēju. sasodīti labi, kad ir balkons!
rīt darbs. vīrietis nebūs pa nakti mājās laikam. bet svētdien aizbraukšu uz (p)inčukalnu pie radiņiem. (Daina, ja tu esi kaut kur te, gaidi ziņu!)
trešdiena, aprīlis 20
piedod mums, jel, piedodiet
eu, un tu zini, cik āsam ir sēdēt tajā ķīniešu/japāņu lietiņā kongresa parkā un pīpēt?!
atkal lieliski pavadīta diena, šoreiz ar māsu. nokārtotas naudas lietas, dahuja pīpēts, iemācījos uzticēties biedram. tagad sēžu mājās, čilloju un klausos baložus. vēl priekšā četras lieliskas brīvdienas, kuras nepavadīšu mājās! piektdien ceru pastrādāt, sestdien arī. un tad būs normāli piķis, lai paballētos.
tikai visu mazliet traucē doma, ka visas dienas, kuras pēdējā laikā bijušas lieliskas, pavadītas šķirti no vīrieša. bet pohuj, es gribu izbaudīt prieku, nevis gruzīties. man kādam laikam pietiks hujņu
man gribas tikt uz kādas mājas jumta vasaras vakarā ap septiņiem/astoņiem. un gribas dabūt riteni. un gribas pašai savu suni. un gribas, lai viss izdodas ar dzīvokli. un gribas, lai vasara ir vēl mazliet labāka par iepriekšējo. un vispār man beidzot viskautko gribas.
manam zirgam
iemauktus nelieciet
sāks viņš kliegt
skaļi
sargi tad
mani
un vispār... viss ir daudz labāk, kad neesi skaidrā.
atkal lieliski pavadīta diena, šoreiz ar māsu. nokārtotas naudas lietas, dahuja pīpēts, iemācījos uzticēties biedram. tagad sēžu mājās, čilloju un klausos baložus. vēl priekšā četras lieliskas brīvdienas, kuras nepavadīšu mājās! piektdien ceru pastrādāt, sestdien arī. un tad būs normāli piķis, lai paballētos.
tikai visu mazliet traucē doma, ka visas dienas, kuras pēdējā laikā bijušas lieliskas, pavadītas šķirti no vīrieša. bet pohuj, es gribu izbaudīt prieku, nevis gruzīties. man kādam laikam pietiks hujņu
man gribas tikt uz kādas mājas jumta vasaras vakarā ap septiņiem/astoņiem. un gribas dabūt riteni. un gribas pašai savu suni. un gribas, lai viss izdodas ar dzīvokli. un gribas, lai vasara ir vēl mazliet labāka par iepriekšējo. un vispār man beidzot viskautko gribas.
manam zirgam
iemauktus nelieciet
sāks viņš kliegt
skaļi
sargi tad
mani
un vispār... viss ir daudz labāk, kad neesi skaidrā.
pirmdiena, aprīlis 18
sestdiena, aprīlis 16
un tagad, kad man it kā ir viss, ko es jebkad varētu vēlēties, kad atrodos vietā un laikā, kur vienmēr esmu gribējusi atrasties, kad pamazām tuvojos tam, kas būs galīgs prieks, ja būšu pacietīga, es tomēr atļaujos justies slikti un par kaut ko gruzīties. jēēēziņ! un tā ir gandrīz katru otro dienu.
es laikam esmu briesmīgs cilvēks. un es nesaprotu, ko es daru nepareizi. un es nesaprotu, kāpēc lieku citiem justies kā mēsliem. laikam man vieglāk ir noskatīties, kā sāp citiem nekā izciest to visu pašai. jo, saproti, brīdī, kad redzi kādu salūstam, nav skumjas vai sāpes, bet dusmas. un tādas, kas uzlādē. bet no otras puses- tajā brīdī salūstu pati un esmu gatava atdot sevi visu, lai tikai tas otrs jūtas labi. viss ir atkarīgs no pretī esošā cilvēka. patiesībā, es vienmēr esmu bijusi atkarīga no pretī esošā cilvēka.
es vienkārši nezinu kur likties
es laikam esmu briesmīgs cilvēks. un es nesaprotu, ko es daru nepareizi. un es nesaprotu, kāpēc lieku citiem justies kā mēsliem. laikam man vieglāk ir noskatīties, kā sāp citiem nekā izciest to visu pašai. jo, saproti, brīdī, kad redzi kādu salūstam, nav skumjas vai sāpes, bet dusmas. un tādas, kas uzlādē. bet no otras puses- tajā brīdī salūstu pati un esmu gatava atdot sevi visu, lai tikai tas otrs jūtas labi. viss ir atkarīgs no pretī esošā cilvēka. patiesībā, es vienmēr esmu bijusi atkarīga no pretī esošā cilvēka.
es vienkārši nezinu kur likties
trešdiena, aprīlis 6
grūtumiņš
uznāca kaut kāds bēdīgais. es nespēju palikt viena, nāk virsū visādas stulbas domas un sajūtas. dammmmiiiit
bet vispār man dzīvojas labi, tā, ka tiešām labi.
un, zini, man pietrūkst mammīte. un ne jau tā, kas palika matīsielā, bet tāda iedomu perfektā mammīte. lai gan šobrīd man pietiktu arī ar savējo. man vienkārši kāds trūkst. un es gribu vīrieti mīļoto mājās. ĻOTI! man nepatīk, ka cilvēkiem ir jāstrādā.
būs labi, būs. vienmēr ir
bet vispār man dzīvojas labi, tā, ka tiešām labi.
un, zini, man pietrūkst mammīte. un ne jau tā, kas palika matīsielā, bet tāda iedomu perfektā mammīte. lai gan šobrīd man pietiktu arī ar savējo. man vienkārši kāds trūkst. un es gribu vīrieti mīļoto mājās. ĻOTI! man nepatīk, ka cilvēkiem ir jāstrādā.
būs labi, būs. vienmēr ir
trešdiena, marts 23
megasmaids
labrīt!
vēlos oficiāli paziņot, ka šīs bijušas 5 labākās dienas manā mūžā. tik laimīga un apmierināta neesmu jutusies mūžību. un šitā laime ir tāds pilnīgs miers un drošības sajūta.
esmu sapratusi, ka tad, kad visu daru tieši tā, kā vēlos es, nevienam nejautājot, vai tā drīkst, jūtos lieliski! un vēl esmu sapratusi, ka spēju izdzīvot. un sadzīvot. un es gribu tā turpināt, o jā!
un vēl ir jauki vienai staigāt pa rimi un pirkt paiku. un tad, kad kautrīgi nolieku cigaretes uz letes, pārdevēja pat neprasa dokumentus. jēziņ, nu, prieks galīgs! un es jūtu, ka vasara būs lieliska, pat labāka kā iepriekšējā.
iekšās sēž galīga mīlestība un es nezinu, kur likties!
vakar bija dubultrandiņš. es ar savu vīrieti un maija ar savējo. un viņai ir lielisks vīrietis, ar humora izjūtu čalim viss kārtībā! un bija galīgi smieklīgi visu laiku. un mēs sarunājām, ka noteikti to atkārtosim.
un vai es jau teicu, ka rīta mīļošanās ir brīnišķīga? kad nevar noslēpties zem segas un ir mazliet mulsinoši.
un vēl šnabīne un tomiņš ir lieliski! un man ir skumji, ka viņi kasās, bet tomēr, cilvēki spēj saņemties. un prieks. pirms kāda laika es gribēju, lai viņi mani adoptē, bet tagad pietiek ar to, ka aizeju ciemos. un man piedāvāja darbu. esmu ārkārtīgi pateicīga tiem cilvēkiem. PAR VISU!
un jā, es te sēžu, ēdu brokastis un jūtos laimīga. gaidu vīrieti mīļoto mājās, jā.
paldies un labu apetīti, pekauši!
vēlos oficiāli paziņot, ka šīs bijušas 5 labākās dienas manā mūžā. tik laimīga un apmierināta neesmu jutusies mūžību. un šitā laime ir tāds pilnīgs miers un drošības sajūta.
esmu sapratusi, ka tad, kad visu daru tieši tā, kā vēlos es, nevienam nejautājot, vai tā drīkst, jūtos lieliski! un vēl esmu sapratusi, ka spēju izdzīvot. un sadzīvot. un es gribu tā turpināt, o jā!
un vēl ir jauki vienai staigāt pa rimi un pirkt paiku. un tad, kad kautrīgi nolieku cigaretes uz letes, pārdevēja pat neprasa dokumentus. jēziņ, nu, prieks galīgs! un es jūtu, ka vasara būs lieliska, pat labāka kā iepriekšējā.
iekšās sēž galīga mīlestība un es nezinu, kur likties!
vakar bija dubultrandiņš. es ar savu vīrieti un maija ar savējo. un viņai ir lielisks vīrietis, ar humora izjūtu čalim viss kārtībā! un bija galīgi smieklīgi visu laiku. un mēs sarunājām, ka noteikti to atkārtosim.
un vai es jau teicu, ka rīta mīļošanās ir brīnišķīga? kad nevar noslēpties zem segas un ir mazliet mulsinoši.
un vēl šnabīne un tomiņš ir lieliski! un man ir skumji, ka viņi kasās, bet tomēr, cilvēki spēj saņemties. un prieks. pirms kāda laika es gribēju, lai viņi mani adoptē, bet tagad pietiek ar to, ka aizeju ciemos. un man piedāvāja darbu. esmu ārkārtīgi pateicīga tiem cilvēkiem. PAR VISU!
un jā, es te sēžu, ēdu brokastis un jūtos laimīga. gaidu vīrieti mīļoto mājās, jā.
paldies un labu apetīti, pekauši!
sestdiena, marts 12
first aid kit
šodien ir labi, jā
mans vīrietis spēj iepirkties dāāāudz labāk par mani. uzreiz jūtos mazāk sieviete :D
bet nē, nav jau pārsteigums, esmu pieradusi, ka viņam gandrīz viss padodas labāk kā man. un es neiebilstu, jo ir no kā mācīties.
atradu labu blogu, ko palasīt, kad gribas ceļojuma sajūtas. par to, kā Virsnīte (tā, kas Kristīne) brauca Indiju skatīties. es nezinu, cik jums muļķīgi var šķist, bet man patīk to lasīt. un man jau labu laiku ir doma, ka, ja es kādreiz pati ceļošu, tad tieši tā - mēģinot izdzīvot kādā konkrētā vietā, izbaudīt to no visām pusēm (nu, ne gluži tā, kā Dormeo tante), redzēt sūdus un pārpasaulīgi skaistas lietas/vietas. nevis tā, kā to parasti dara 'stilīgie' cilvēki- 5zvaigžņu viesnīca, šopings un pludmale vai klubi.
un es vienkārši mirstu pēc savas dzīvesvietas pēdējā laikā. es tik ļoti gribu savu vietu, kur es varu darīt to, ko gribu, un tā, kā gribu, nevienam nepaskaidrojot, kāpēc tas ir tieši tā un ne citādāk. un es esmu pārliecināta, ka sākumā nebūs viegli, bet neviens taču vēl nav nomiris, kļūstot patstāvīgs. vai arī es kaut ko nezinu? vienmēr atradīsies kāds, kurš iedos uzpīpēt vai padalīsies ar kafiju, vai uztaisīs man restorāna cienīgas vakariņas ar labāko vīnu un uzkodām desertā, vai ne?
tieši tāpēc man patīk komunālie dzīvokļi. tu vienmēr, kad nokļūsti avārijas situācijās, kādam dzīvokļa biedram vari lūgt palīdzību. un tajā pašā laikā tu vienmēr esi gatavs palīdzēt citam. un tā nav mana iedomiņa par 'perfekto, pūkaino pasaulīti', tās ir reālas situācijas. es vispār pēdējā laikā esmu palikusi tik 'reāla', ka reizēm visam, kas izklausās kaut mazliet labāk par patiesību, automātiski rādu vidējo pirkstu. nu, tas ir tā, ka esmu pat kretīniski reāla (vai reālistiska, nepiesienies!). tā laikam ir otra galējība manam agrākajam naivumam, bet tas tā.
nu jā, viss ir jauki un tā. dabūju piedāvājumu no 'bosa'. ja noslaucīšu salonā putekļus un vēl mazliet pačubināšos, dabūšu 5ls pie savas algas klāt. es vienkārši nevarēju pateikt 'nē'! nav jau grūti seksīgi pagorīties apkārt ar putekļu slotiņu (lasi- rāpojot uz ceļiem, berzt grīdas līstes ar lupatu).
man patīk mans darbs. jā, man patīk! bet vasarā laikam būs jāmeklē kaut kas regulārāks un ienesīgāks.
protams, notiek arī ne tik jaukas lietas, bet nejūtos tiesīga par tām skaļi runāt (publicēt netā ierakstu, kuru gan jau lasa apmēram divi cilvēki), jo nav jau manas lietas.
šovakar laikam aizčāpošu līdz vecrīgai. tā mierīgi mūziciņu paklausīties un padzert kaut ko ar grādiem.
paldies par uzmanību, pekauši!
mans vīrietis spēj iepirkties dāāāudz labāk par mani. uzreiz jūtos mazāk sieviete :D
bet nē, nav jau pārsteigums, esmu pieradusi, ka viņam gandrīz viss padodas labāk kā man. un es neiebilstu, jo ir no kā mācīties.
atradu labu blogu, ko palasīt, kad gribas ceļojuma sajūtas. par to, kā Virsnīte (tā, kas Kristīne) brauca Indiju skatīties. es nezinu, cik jums muļķīgi var šķist, bet man patīk to lasīt. un man jau labu laiku ir doma, ka, ja es kādreiz pati ceļošu, tad tieši tā - mēģinot izdzīvot kādā konkrētā vietā, izbaudīt to no visām pusēm (nu, ne gluži tā, kā Dormeo tante), redzēt sūdus un pārpasaulīgi skaistas lietas/vietas. nevis tā, kā to parasti dara 'stilīgie' cilvēki- 5zvaigžņu viesnīca, šopings un pludmale vai klubi.
un es vienkārši mirstu pēc savas dzīvesvietas pēdējā laikā. es tik ļoti gribu savu vietu, kur es varu darīt to, ko gribu, un tā, kā gribu, nevienam nepaskaidrojot, kāpēc tas ir tieši tā un ne citādāk. un es esmu pārliecināta, ka sākumā nebūs viegli, bet neviens taču vēl nav nomiris, kļūstot patstāvīgs. vai arī es kaut ko nezinu? vienmēr atradīsies kāds, kurš iedos uzpīpēt vai padalīsies ar kafiju, vai uztaisīs man restorāna cienīgas vakariņas ar labāko vīnu un uzkodām desertā, vai ne?
tieši tāpēc man patīk komunālie dzīvokļi. tu vienmēr, kad nokļūsti avārijas situācijās, kādam dzīvokļa biedram vari lūgt palīdzību. un tajā pašā laikā tu vienmēr esi gatavs palīdzēt citam. un tā nav mana iedomiņa par 'perfekto, pūkaino pasaulīti', tās ir reālas situācijas. es vispār pēdējā laikā esmu palikusi tik 'reāla', ka reizēm visam, kas izklausās kaut mazliet labāk par patiesību, automātiski rādu vidējo pirkstu. nu, tas ir tā, ka esmu pat kretīniski reāla (vai reālistiska, nepiesienies!). tā laikam ir otra galējība manam agrākajam naivumam, bet tas tā.
nu jā, viss ir jauki un tā. dabūju piedāvājumu no 'bosa'. ja noslaucīšu salonā putekļus un vēl mazliet pačubināšos, dabūšu 5ls pie savas algas klāt. es vienkārši nevarēju pateikt 'nē'! nav jau grūti seksīgi pagorīties apkārt ar putekļu slotiņu (lasi- rāpojot uz ceļiem, berzt grīdas līstes ar lupatu).
man patīk mans darbs. jā, man patīk! bet vasarā laikam būs jāmeklē kaut kas regulārāks un ienesīgāks.
protams, notiek arī ne tik jaukas lietas, bet nejūtos tiesīga par tām skaļi runāt (publicēt netā ierakstu, kuru gan jau lasa apmēram divi cilvēki), jo nav jau manas lietas.
šovakar laikam aizčāpošu līdz vecrīgai. tā mierīgi mūziciņu paklausīties un padzert kaut ko ar grādiem.
paldies par uzmanību, pekauši!
sestdiena, marts 5
pčī
ziniet, svētdienu vērtība manās acīs ir krietni mainījusies. agrāk es teicu, ka man riebjas svētdienas, taču tagad man tās patīk. varbūt tāpēc, ka vienīgā brīvdiena nedēļā man ir svētdiena?
bet, enīvei. šovakar atteicu maijai un neiešu ar viņu uz BM albuma prezentāciju vai ko tur. viņi ir jauki un tā, bet šovakar gribas palikt mājās ar vīrieti, jo atkal viņu daudz stundu nesatikšu.
atbrauca uz salonu 'boss' un viņa dēls Reinis. sīkais normāli nolika mani (viņam kkādi 12 gadi vai kkā tā), visu laiku ņirgājas un tādā garā. nē nu smieklīgi jau, nesūdzos. un šodien mani laidīs mājās. un tas nozīmē, ka varēsim ar vīrieti iedzert aliņu kādā jaukā vietā.
esmu atkal pārgājusi uz tinamo tabaciņu, laikam. baigi jauki. iemācījos smuki uztīt ar rokām un tā. un ilgi iet viena paciņa. mums uz diviem no otrdienas līdz šodienai. man liekas, ka četras dienas ir daudz. ja parēķina- viena Caines paciņa maksā 1.52ls, četrās dienās mums stabili aiziet 4 paciņas, dažreiz pat vairāk (ja līdzekļi ļauj). tātad- 4x 1.52ls ir 6.08ls. taču viena paka tabakas maksā ap četriem latiem. so, es tiešām pārēju uz tabaku, kaut vai lai ietaupītu divus latus nedēļā. tik ļoti var just, ka kaitīgais ieradums grauž caurumus manā makā.
viss turas rāmjos, jūtos labi, ja ne normāli un tā.
paldies par uzmanību
bet, enīvei. šovakar atteicu maijai un neiešu ar viņu uz BM albuma prezentāciju vai ko tur. viņi ir jauki un tā, bet šovakar gribas palikt mājās ar vīrieti, jo atkal viņu daudz stundu nesatikšu.
atbrauca uz salonu 'boss' un viņa dēls Reinis. sīkais normāli nolika mani (viņam kkādi 12 gadi vai kkā tā), visu laiku ņirgājas un tādā garā. nē nu smieklīgi jau, nesūdzos. un šodien mani laidīs mājās. un tas nozīmē, ka varēsim ar vīrieti iedzert aliņu kādā jaukā vietā.
esmu atkal pārgājusi uz tinamo tabaciņu, laikam. baigi jauki. iemācījos smuki uztīt ar rokām un tā. un ilgi iet viena paciņa. mums uz diviem no otrdienas līdz šodienai. man liekas, ka četras dienas ir daudz. ja parēķina- viena Caines paciņa maksā 1.52ls, četrās dienās mums stabili aiziet 4 paciņas, dažreiz pat vairāk (ja līdzekļi ļauj). tātad- 4x 1.52ls ir 6.08ls. taču viena paka tabakas maksā ap četriem latiem. so, es tiešām pārēju uz tabaku, kaut vai lai ietaupītu divus latus nedēļā. tik ļoti var just, ka kaitīgais ieradums grauž caurumus manā makā.
viss turas rāmjos, jūtos labi, ja ne normāli un tā.
paldies par uzmanību
ceturtdiena, marts 3
pavasartīrīšanas laiks
smuki sakārtoju savu paladziņu. vai nav mīlīgi?- man liekas, ka ir.
ziniet, man nav laika te gari un plaši izplūst, jo drīz mājās būs vīrietis un man salst deguns.
es gribēju teikt, ka pēdējās dienas ir bijušas burvīgas. un es esmu maza muļķe, jo pati nezinu, ko gribu. bet tik ilgi, kamēr viņš spēj paciest mani, es esmu ar visām četrām iekšā mūsu miskastītē (es gribēju teikt- mūsu attiecībās). bet, sasodīts, man tas cilvēks ir mīļš un es no sirds cenšos un centīšos.
un vēl es gribēju teikt, ka man ir lieliski draugi, jūs pat nespējat iedomāties, cik lieliski viņi ir!
un vēl- es turpmāk vienmēr skaistām sievietēm dāvināšu ziedus podiņos. vairs nebaidos, ka nošaušu greizi.
man ir laimīte. vai es to jau teicu?
ziniet, man nav laika te gari un plaši izplūst, jo drīz mājās būs vīrietis un man salst deguns.
es gribēju teikt, ka pēdējās dienas ir bijušas burvīgas. un es esmu maza muļķe, jo pati nezinu, ko gribu. bet tik ilgi, kamēr viņš spēj paciest mani, es esmu ar visām četrām iekšā mūsu miskastītē (es gribēju teikt- mūsu attiecībās). bet, sasodīts, man tas cilvēks ir mīļš un es no sirds cenšos un centīšos.
un vēl es gribēju teikt, ka man ir lieliski draugi, jūs pat nespējat iedomāties, cik lieliski viņi ir!
un vēl- es turpmāk vienmēr skaistām sievietēm dāvināšu ziedus podiņos. vairs nebaidos, ka nošaušu greizi.
man ir laimīte. vai es to jau teicu?
otrdiena, februāris 22
bēēēē
nezinu, man liekas, ka citiem dzīve ir dāāāāudz vieglāka nekā man. varbūt es pati savējo čakarēju? varbūt man tikai liekas, ka citiem ir vieglāk? bet reāli šobrīd ir tā, ka es vairs nevaru izturēt. galva plīst uz pusēm
es tikai ātrāk gribu prom no senču mājām, gribu pati dzīvot, pati par sevi atbildēt. jo, reāli, visi sāk par mani interesēties tikai tad, kad ir iespēja par kaut ko iebakstīt, pabakstīt, pakliegt. vnk wtf?! es gribu, lai ir tā, ka man nav jāuztraucas par to, cik kādam var šķist muļķīgi mani plāni, manas vēlmes, manas domas un mana rīcība.
man tiešām šķiet, ka pēc tam, kad aiziešu no mājām, man ģimene interesēs mazāk par.... es pat nezinu. bet man viņi interesēs supermaz. jā, es zinu, gan jau liekas, ka esmu kaut kāds satrakojies tīnis un 'ģimene taču ir nezūdoša vērtība' vai ko nu jūs, muļķi, tur parasti sakāt, bet man tiešām nav nekāds prieks dzīvot kopā ar šiem cilvēkiem. man tas sagādā milzīgu NEprieku, tiešām.
un vēl viena jocīga lieta- es te sēžu, atkal raudu (jau nezkuro reizi šonedēļ) un pat nespēju iedomāties nevienu, kuru es gribētu satikt un pačīkstēt. tā, ka tiešām nevienu. nekad nav patikusi tā citu apgrūtināšana ar saviem sūdiem, bet, ja es nespēju piezvanīt pat savam vīrietim, tad, nu vai ziniet, kaut kas manā pasaulītē nav labi. es vnk nezinu, vai kāds to vispār grib klausīties. vai lasīt...
man kaut kas ļoti trūkst. varbūt veselais saprāts?
es tikai ātrāk gribu prom no senču mājām, gribu pati dzīvot, pati par sevi atbildēt. jo, reāli, visi sāk par mani interesēties tikai tad, kad ir iespēja par kaut ko iebakstīt, pabakstīt, pakliegt. vnk wtf?! es gribu, lai ir tā, ka man nav jāuztraucas par to, cik kādam var šķist muļķīgi mani plāni, manas vēlmes, manas domas un mana rīcība.
man tiešām šķiet, ka pēc tam, kad aiziešu no mājām, man ģimene interesēs mazāk par.... es pat nezinu. bet man viņi interesēs supermaz. jā, es zinu, gan jau liekas, ka esmu kaut kāds satrakojies tīnis un 'ģimene taču ir nezūdoša vērtība' vai ko nu jūs, muļķi, tur parasti sakāt, bet man tiešām nav nekāds prieks dzīvot kopā ar šiem cilvēkiem. man tas sagādā milzīgu NEprieku, tiešām.
un vēl viena jocīga lieta- es te sēžu, atkal raudu (jau nezkuro reizi šonedēļ) un pat nespēju iedomāties nevienu, kuru es gribētu satikt un pačīkstēt. tā, ka tiešām nevienu. nekad nav patikusi tā citu apgrūtināšana ar saviem sūdiem, bet, ja es nespēju piezvanīt pat savam vīrietim, tad, nu vai ziniet, kaut kas manā pasaulītē nav labi. es vnk nezinu, vai kāds to vispār grib klausīties. vai lasīt...
man kaut kas ļoti trūkst. varbūt veselais saprāts?
piektdiena, februāris 18
my milkshake brings all the boys to the yard
vakardiena lielā mērā bija wtf!?
sāksim ar to, ka es pamodos, izlīdu no gultas, iegāju virtuvē un automātiski metos ap kaklu gintai, kuru nebiju mūžību redzējusi. bet nu prieks galīgs! ja neskaita to, ka kavēju un nebiju labi pačučējusi. (pabeidzu vēstuli, btw. šodien izsūtīšu, ja nenopirkšu cīgas)
un vēl viens piedzīvojums- gājām ar klasesbiedru uzpīpēt matemātikas stundā, kad mūs izmeta no klases. viss jau būtu forši un tā, puisis ar tāds normāls, pieklājīgs-iedeva man savu virsjaku, lai nenosalstu. viss jau būtu labi, jā, ja vien es neķertu sirdstrieku, kad sataustīju viņa smagajā kabatā kaut ko cietu un pēc formas ļoti atpazīstamu! nē, tas nebija viņa daikts, tas bija šaujamais!!! (tik un tā izklausās pēc daikta :D) nē, bet tiešām, kurš būtu domājis, ka man ir tik stilīgi klasesbiedri. varbūt šodien iesim ārā paspēlēt 'noķer mani, ja vari' (hāhā)
plus tam visam man bija arī intīmi piedzīvojumi, bet par to laikam labāk skaļi nerunāt. bet, nu, interesanti nenoliedzami. tikai tagad pati no sevis mazliet kautrējos, hihi.
un vēl viens wtf par kuru dusmojos- man piepisās, lai metu nost smēķēšanu. un turklāt veseli trīs cilvēki! nē, nu, tiešām mīļie! aizmirstiet! not gonna happen!!!
un man jāskrien uz skolu. un man sāp kaut kur, baigi dur, kaut kur zem paduses vai hvz. au!
sāksim ar to, ka es pamodos, izlīdu no gultas, iegāju virtuvē un automātiski metos ap kaklu gintai, kuru nebiju mūžību redzējusi. bet nu prieks galīgs! ja neskaita to, ka kavēju un nebiju labi pačučējusi. (pabeidzu vēstuli, btw. šodien izsūtīšu, ja nenopirkšu cīgas)
un vēl viens piedzīvojums- gājām ar klasesbiedru uzpīpēt matemātikas stundā, kad mūs izmeta no klases. viss jau būtu forši un tā, puisis ar tāds normāls, pieklājīgs-iedeva man savu virsjaku, lai nenosalstu. viss jau būtu labi, jā, ja vien es neķertu sirdstrieku, kad sataustīju viņa smagajā kabatā kaut ko cietu un pēc formas ļoti atpazīstamu! nē, tas nebija viņa daikts, tas bija šaujamais!!! (tik un tā izklausās pēc daikta :D) nē, bet tiešām, kurš būtu domājis, ka man ir tik stilīgi klasesbiedri. varbūt šodien iesim ārā paspēlēt 'noķer mani, ja vari' (hāhā)
plus tam visam man bija arī intīmi piedzīvojumi, bet par to laikam labāk skaļi nerunāt. bet, nu, interesanti nenoliedzami. tikai tagad pati no sevis mazliet kautrējos, hihi.
un vēl viens wtf par kuru dusmojos- man piepisās, lai metu nost smēķēšanu. un turklāt veseli trīs cilvēki! nē, nu, tiešām mīļie! aizmirstiet! not gonna happen!!!
un man jāskrien uz skolu. un man sāp kaut kur, baigi dur, kaut kur zem paduses vai hvz. au!
trešdiena, februāris 16
breakdown
esmu apjukusi. es līdz galam neesmu pārliecināta, ka vairs negribu to, ko esmu gribējusi vairāk kā astoņus mēnešus, bet kaut kas vairs nav forši. protams, nav jau pirmā reize, kad apjūku un vairs īsti nesaprotu- gribu vai nē. bet šodien ir tā, ka nāk virsū histērijas lēkmītes, gribas kliegt uz visu pasauli, raudāt un kaut ko sadauzīt. vai arī vienkārši pazust, es pat nezinu... aiziet gulēt un izsapņot, kā būtu pareizi darīt. un man šausmīgi traucē, ka nespēju pielikt punktu. vai nu tam, ko daru, vai tam, kā lieku sev justies. un man tiešām negribas, ka kādam sāp (lai gan neesmu pārliecināta, ka tiešām varētu sāpēt, jo sajūta ir tāda nekāda), bet vēl vairāk es negribu, ka sāp man! jā, šajā situācija esmu egoiste. un nekaunos.
un vēl es ļoti gribu pīpēt, bet mans maks ir sausāks par sausu. nav jau tā, ka nauda būtu slapja, bet es domāju, ka skaidrs ir viens- tur tiešām nav pat divu santīmu. bet es būtu priecīga, ja tagad dabūtu uzpīpēt.
sasodīts, nu, muļķe tāda! ko tu dari?!
un vēl es ļoti gribu pīpēt, bet mans maks ir sausāks par sausu. nav jau tā, ka nauda būtu slapja, bet es domāju, ka skaidrs ir viens- tur tiešām nav pat divu santīmu. bet es būtu priecīga, ja tagad dabūtu uzpīpēt.
sasodīts, nu, muļķe tāda! ko tu dari?!
pirmdiena, februāris 14
sūdi_
normāli sacepos, bļeģ! gandrīz roku izšķaidīju pret sienu, normāli sāp. aizvērās man ciet vienā brīdī, tā normāli aizvērās.
un man pohuj, es nākamgad iešu uz vakareni, varētu pat tagad. es nezinu, dusmoties uz sevi vai uz visiem citiem?! es vnk nezinu, kur likties!!!!!!!!!
nervi man ir galīgi čupā, nu galīgi. sakaitina katrs mazais sūds. esmu joprojām šokā par to, cik ļoti sacepos. piekliedzu visu māju, gandrīz salauzu roku un gribēju izlidināt kompi pa logu. un lai nekliegtu tik skaļi, es iekodu sev rokā gandrīz līdz asinīm. un es būtu kodusi vēl dziļāk, ja nebūtu māte piezvanījusi. vnk milzu bļeģ!
un ziniet, parunāšana pa telefonu ar vīrieti, kuru neredzēšu vēl dahuja stundas, nemaz nepalīdz. asaras birst kā pupas.
es nevaru izturēt.... lūdzu, vai nu iešauj man galvā, vai savāc. es vairs netieku ar sevi galā!
un viņš man lūdz, lai esmu saulīte, bet es jūtu, ka nepavilkšu. ah, dēm, nav spēka. apnicis viss. tā līdz kliņķim.
un man pohuj, es nākamgad iešu uz vakareni, varētu pat tagad. es nezinu, dusmoties uz sevi vai uz visiem citiem?! es vnk nezinu, kur likties!!!!!!!!!
nervi man ir galīgi čupā, nu galīgi. sakaitina katrs mazais sūds. esmu joprojām šokā par to, cik ļoti sacepos. piekliedzu visu māju, gandrīz salauzu roku un gribēju izlidināt kompi pa logu. un lai nekliegtu tik skaļi, es iekodu sev rokā gandrīz līdz asinīm. un es būtu kodusi vēl dziļāk, ja nebūtu māte piezvanījusi. vnk milzu bļeģ!
un ziniet, parunāšana pa telefonu ar vīrieti, kuru neredzēšu vēl dahuja stundas, nemaz nepalīdz. asaras birst kā pupas.
es nevaru izturēt.... lūdzu, vai nu iešauj man galvā, vai savāc. es vairs netieku ar sevi galā!
un viņš man lūdz, lai esmu saulīte, bet es jūtu, ka nepavilkšu. ah, dēm, nav spēka. apnicis viss. tā līdz kliņķim.
otrdiena, janvāris 25
vienpadsmitais
man nepatīk Windows 7, jo tas mēdz čakarēties, bet patīk, jo šamējais tāds smuks.
šodien bija teātris, un mīļās meitenes atnāca ciemos. man patīk, ka pašai nekur nav jāiet. nu labi, piektdien laikam būs jāiet skatīties mazo sesku zvēru, bet es neiebilstu. tajās mājās man patīk uzturēties. un attiecības ar šnabīni ir kjūt šobrīd. tā es jūtos. tikko gan bija neveikls zvans ar jautājumu par zaļumiem, bet enīvei.
viss ir nais. atgūstu kontaktus ar cilvēkiem. nu, tīri tā, ka manas nolaidības dēļ vienkārši kādu laiku neinteresējos par viņiem. nu, protams, ir lietas, kas man vienkārši vairs neinteresē.
pagājušo piektdien Laila brīnumainā kārtā piezvanīja. biju šokā, bet tajā patīkamajā. piedāvāja man iekš depo pastrādāt tajā naktī. jāsatiek man tas cilvēks, dikti pietrūkst.
esmu nobriedusi savam traumējošajam zpd laikam. tas nekas, ka tikai mēnesis ir palicis, bet gan jau, ka visu uzspēšu. darītdarītdarīt.
haha, jā, esmu tizla. skatos sex and the city visas sezonas. ATKAL. esmu sapratusi, ka riebjas kerijas uzvedība attiecību periodos. džīīīzas! manī ir kaut kas tik pat kretīniski kerijisks. un vēl esmu sapratusi, ka reizēm esmu galīga šnabīne. reizēm liekas, ka es viņu superļoti saprotu, bet citreiz gribas sist sev par tik jocīgu uzvedību. nu tīri tā, ja mazliet padomā, tad liekas, ka uzvedos dumji un nepamatoti. vienkārši dažreiz ir grūti saprast, kad es drīkstu dusmoties un spert zemi pa gaisu, kad labāk tomēr nē.
bet jā. vēlos īrēt dzīvokli. ar savu vareno puslodi saprotu, ka tas ir neiespējami, nu tīri tā, ka mani vidējie mēneša ienākumi ir 50ls, bet es vēlos un viss! es būtu superapmierināta ar matraci, dušu, podu un dažiem plauktiem/skapjiem kādā vef tipa dzīvoklītī. nav tā, ka es neciešu savu ģimeni (un nav tā, ka es viņus ļoti ciešu), bet es ļoti gribu atbildēt pati par sevi, pati pirkt sev paiku un mest izsmēķus burkā, kas stāv pie mana matrača vef tipa dzīvoklī.
jā, kāds te mazliet safanojies. tas gan jau nenotiks tuvākā gada laikā. bet man riebjas gaidīt. un vēl vairāk man riebtos līst uz celīšiem pie senčiem un lūgt mīlīgu atpakaļpieņemšanu. tāpēc cieties, kuce!
ak vai, man pēc divām nedēļām būs pilngadība. pilnīgi vienalga par šo faktu. cigaretes un alkoholu es varu dabūt jebkurā gadījumā. vienīgā reize, kad sajutu tā ķekša nepieciešamību, bija pirms nedēļas, kad gāju pirkt internetu. bet nekas, jo vakar aizgāju kopā ar mātīti un viss čotka.
jēziņ, man tik ļoti pietrūka rakstīšana. čau, mans mazais draudziņ, blog! un mīlīga klaviatūra!
jā, starpcitu, šogad rakstu pirmo reizi. viss ir superļoti mainījies kopš pagājušā janvāra, bet es galīgi nesūdzos.
labi, viss, es sev mazliet apniku.
arlabunakti
šodien bija teātris, un mīļās meitenes atnāca ciemos. man patīk, ka pašai nekur nav jāiet. nu labi, piektdien laikam būs jāiet skatīties mazo sesku zvēru, bet es neiebilstu. tajās mājās man patīk uzturēties. un attiecības ar šnabīni ir kjūt šobrīd. tā es jūtos. tikko gan bija neveikls zvans ar jautājumu par zaļumiem, bet enīvei.
viss ir nais. atgūstu kontaktus ar cilvēkiem. nu, tīri tā, ka manas nolaidības dēļ vienkārši kādu laiku neinteresējos par viņiem. nu, protams, ir lietas, kas man vienkārši vairs neinteresē.
pagājušo piektdien Laila brīnumainā kārtā piezvanīja. biju šokā, bet tajā patīkamajā. piedāvāja man iekš depo pastrādāt tajā naktī. jāsatiek man tas cilvēks, dikti pietrūkst.
esmu nobriedusi savam traumējošajam zpd laikam. tas nekas, ka tikai mēnesis ir palicis, bet gan jau, ka visu uzspēšu. darītdarītdarīt.
haha, jā, esmu tizla. skatos sex and the city visas sezonas. ATKAL. esmu sapratusi, ka riebjas kerijas uzvedība attiecību periodos. džīīīzas! manī ir kaut kas tik pat kretīniski kerijisks. un vēl esmu sapratusi, ka reizēm esmu galīga šnabīne. reizēm liekas, ka es viņu superļoti saprotu, bet citreiz gribas sist sev par tik jocīgu uzvedību. nu tīri tā, ja mazliet padomā, tad liekas, ka uzvedos dumji un nepamatoti. vienkārši dažreiz ir grūti saprast, kad es drīkstu dusmoties un spert zemi pa gaisu, kad labāk tomēr nē.
bet jā. vēlos īrēt dzīvokli. ar savu vareno puslodi saprotu, ka tas ir neiespējami, nu tīri tā, ka mani vidējie mēneša ienākumi ir 50ls, bet es vēlos un viss! es būtu superapmierināta ar matraci, dušu, podu un dažiem plauktiem/skapjiem kādā vef tipa dzīvoklītī. nav tā, ka es neciešu savu ģimeni (un nav tā, ka es viņus ļoti ciešu), bet es ļoti gribu atbildēt pati par sevi, pati pirkt sev paiku un mest izsmēķus burkā, kas stāv pie mana matrača vef tipa dzīvoklī.
jā, kāds te mazliet safanojies. tas gan jau nenotiks tuvākā gada laikā. bet man riebjas gaidīt. un vēl vairāk man riebtos līst uz celīšiem pie senčiem un lūgt mīlīgu atpakaļpieņemšanu. tāpēc cieties, kuce!
ak vai, man pēc divām nedēļām būs pilngadība. pilnīgi vienalga par šo faktu. cigaretes un alkoholu es varu dabūt jebkurā gadījumā. vienīgā reize, kad sajutu tā ķekša nepieciešamību, bija pirms nedēļas, kad gāju pirkt internetu. bet nekas, jo vakar aizgāju kopā ar mātīti un viss čotka.
jēziņ, man tik ļoti pietrūka rakstīšana. čau, mans mazais draudziņ, blog! un mīlīga klaviatūra!
jā, starpcitu, šogad rakstu pirmo reizi. viss ir superļoti mainījies kopš pagājušā janvāra, bet es galīgi nesūdzos.
labi, viss, es sev mazliet apniku.
arlabunakti
Abonēt:
Ziņas (Atom)