trešdiena, marts 23

megasmaids

labrīt!
vēlos oficiāli paziņot, ka šīs bijušas 5 labākās dienas manā mūžā. tik laimīga un apmierināta neesmu jutusies mūžību. un šitā laime ir tāds pilnīgs miers un drošības sajūta.
esmu sapratusi, ka tad, kad visu daru tieši tā, kā vēlos es, nevienam nejautājot, vai tā drīkst, jūtos lieliski! un vēl esmu sapratusi, ka spēju izdzīvot. un sadzīvot. un es gribu tā turpināt, o jā!
un vēl ir jauki vienai staigāt pa rimi un pirkt paiku. un tad, kad kautrīgi nolieku cigaretes uz letes, pārdevēja pat neprasa dokumentus. jēziņ, nu, prieks galīgs! un es jūtu, ka vasara būs lieliska, pat labāka kā iepriekšējā.
iekšās sēž galīga mīlestība un es nezinu, kur likties!

vakar bija dubultrandiņš. es ar savu vīrieti un maija ar savējo. un viņai ir lielisks vīrietis, ar humora izjūtu čalim viss kārtībā! un bija galīgi smieklīgi visu laiku. un mēs sarunājām, ka noteikti to atkārtosim.

un vai es jau teicu, ka rīta mīļošanās ir brīnišķīga? kad nevar noslēpties zem segas un ir mazliet mulsinoši.

un vēl šnabīne un tomiņš ir lieliski! un man ir skumji, ka viņi kasās, bet tomēr, cilvēki spēj saņemties. un prieks. pirms kāda laika es gribēju, lai viņi mani adoptē, bet tagad pietiek ar to, ka aizeju ciemos. un man piedāvāja darbu. esmu ārkārtīgi pateicīga tiem cilvēkiem. PAR VISU!

un jā, es te sēžu, ēdu brokastis un jūtos laimīga. gaidu vīrieti mīļoto mājās, jā.
paldies un labu apetīti, pekauši!

sestdiena, marts 12

first aid kit

šodien ir labi, jā
mans vīrietis spēj iepirkties dāāāudz labāk par mani. uzreiz jūtos mazāk sieviete :D
bet nē, nav jau pārsteigums, esmu pieradusi, ka viņam gandrīz viss padodas labāk kā man. un es neiebilstu, jo ir no kā mācīties.
atradu labu blogu, ko palasīt, kad gribas ceļojuma sajūtas. par to, kā Virsnīte (tā, kas Kristīne) brauca Indiju skatīties. es nezinu, cik jums muļķīgi var šķist, bet man patīk to lasīt. un man jau labu laiku ir doma, ka, ja es kādreiz pati ceļošu, tad tieši tā - mēģinot izdzīvot kādā konkrētā vietā, izbaudīt to no visām pusēm (nu, ne gluži tā, kā Dormeo tante), redzēt sūdus un pārpasaulīgi skaistas lietas/vietas. nevis tā, kā to parasti dara 'stilīgie' cilvēki- 5zvaigžņu viesnīca, šopings un pludmale vai klubi.
un es vienkārši mirstu pēc savas dzīvesvietas pēdējā laikā. es tik ļoti gribu savu vietu, kur es varu darīt to, ko gribu, un tā, kā gribu, nevienam nepaskaidrojot, kāpēc tas ir tieši tā un ne citādāk. un es esmu pārliecināta, ka sākumā nebūs viegli, bet neviens taču vēl nav nomiris, kļūstot patstāvīgs. vai arī es kaut ko nezinu? vienmēr atradīsies kāds, kurš iedos uzpīpēt vai padalīsies ar kafiju, vai uztaisīs man restorāna cienīgas vakariņas ar labāko vīnu un uzkodām desertā, vai ne?
tieši tāpēc man patīk komunālie dzīvokļi. tu vienmēr, kad nokļūsti avārijas situācijās, kādam dzīvokļa biedram vari lūgt palīdzību. un tajā pašā laikā tu vienmēr esi gatavs palīdzēt citam. un tā nav mana iedomiņa par 'perfekto, pūkaino pasaulīti', tās ir reālas situācijas. es vispār pēdējā laikā esmu palikusi tik 'reāla', ka reizēm visam, kas izklausās kaut mazliet labāk par patiesību, automātiski rādu vidējo pirkstu. nu, tas ir tā, ka esmu pat kretīniski reāla (vai reālistiska, nepiesienies!). tā laikam ir otra galējība manam agrākajam naivumam, bet tas tā.
nu jā, viss ir jauki un tā. dabūju piedāvājumu no 'bosa'. ja noslaucīšu salonā putekļus un vēl mazliet pačubināšos, dabūšu 5ls pie savas algas klāt. es vienkārši nevarēju pateikt 'nē'! nav jau grūti seksīgi pagorīties apkārt ar putekļu slotiņu (lasi- rāpojot uz ceļiem, berzt grīdas līstes ar lupatu).
man patīk mans darbs. jā, man patīk! bet vasarā laikam būs jāmeklē kaut kas regulārāks un ienesīgāks.
protams, notiek arī ne tik jaukas lietas, bet nejūtos tiesīga par tām skaļi runāt (publicēt netā ierakstu, kuru gan jau lasa apmēram divi cilvēki), jo nav jau manas lietas.
šovakar laikam aizčāpošu līdz vecrīgai. tā mierīgi mūziciņu paklausīties un padzert kaut ko ar grādiem.
paldies par uzmanību, pekauši!

sestdiena, marts 5

pčī

ziniet, svētdienu vērtība manās acīs ir krietni mainījusies. agrāk es teicu, ka man riebjas svētdienas, taču tagad man tās patīk. varbūt tāpēc, ka vienīgā brīvdiena nedēļā man ir svētdiena?
bet, enīvei. šovakar atteicu maijai un neiešu ar viņu uz BM albuma prezentāciju vai ko tur. viņi ir jauki un tā, bet šovakar gribas palikt mājās ar vīrieti, jo atkal viņu daudz stundu nesatikšu.
atbrauca uz salonu 'boss' un viņa dēls Reinis. sīkais normāli nolika mani (viņam kkādi 12 gadi vai kkā tā), visu laiku ņirgājas un tādā garā. nē nu smieklīgi jau, nesūdzos. un šodien mani laidīs mājās. un tas nozīmē, ka varēsim ar vīrieti iedzert aliņu kādā jaukā vietā.
esmu atkal pārgājusi uz tinamo tabaciņu, laikam. baigi jauki. iemācījos smuki uztīt ar rokām un tā. un ilgi iet viena paciņa. mums uz diviem no otrdienas līdz šodienai. man liekas, ka četras dienas ir daudz. ja parēķina- viena Caines paciņa maksā 1.52ls, četrās dienās mums stabili aiziet 4 paciņas, dažreiz pat vairāk (ja līdzekļi ļauj). tātad- 4x 1.52ls ir 6.08ls. taču viena paka tabakas maksā ap četriem latiem. so, es tiešām pārēju uz tabaku, kaut vai lai ietaupītu divus latus nedēļā. tik ļoti var just, ka kaitīgais ieradums grauž caurumus manā makā.
viss turas rāmjos, jūtos labi, ja ne normāli un tā.
paldies par uzmanību

ceturtdiena, marts 3

pavasartīrīšanas laiks

smuki sakārtoju savu paladziņu. vai nav mīlīgi?- man liekas, ka ir.
ziniet, man nav laika te gari un plaši izplūst, jo drīz mājās būs vīrietis un man salst deguns.
es gribēju teikt, ka pēdējās dienas ir bijušas burvīgas. un es esmu maza muļķe, jo pati nezinu, ko gribu. bet tik ilgi, kamēr viņš spēj paciest mani, es esmu ar visām četrām iekšā mūsu miskastītē (es gribēju teikt- mūsu attiecībās). bet, sasodīts, man tas cilvēks ir mīļš un es no sirds cenšos un centīšos.
un vēl es gribēju teikt, ka man ir lieliski draugi, jūs pat nespējat iedomāties, cik lieliski viņi ir!
un vēl- es turpmāk vienmēr skaistām sievietēm dāvināšu ziedus podiņos. vairs nebaidos, ka nošaušu greizi.
man ir laimīte. vai es to jau teicu?