pirmdiena, februāris 14

sūdi_

normāli sacepos, bļeģ! gandrīz roku izšķaidīju pret sienu, normāli sāp. aizvērās man ciet vienā brīdī, tā normāli aizvērās.
un man pohuj, es nākamgad iešu uz vakareni, varētu pat tagad. es nezinu, dusmoties uz sevi vai uz visiem citiem?! es vnk nezinu, kur likties!!!!!!!!!
nervi man ir galīgi čupā, nu galīgi. sakaitina katrs mazais sūds. esmu joprojām šokā par to, cik ļoti sacepos. piekliedzu visu māju, gandrīz salauzu roku un gribēju izlidināt kompi pa logu. un lai nekliegtu tik skaļi, es iekodu sev rokā gandrīz līdz asinīm. un es būtu kodusi vēl dziļāk, ja nebūtu māte piezvanījusi. vnk milzu bļeģ!
un ziniet, parunāšana pa telefonu ar vīrieti, kuru neredzēšu vēl dahuja stundas, nemaz nepalīdz. asaras birst kā pupas.
es nevaru izturēt.... lūdzu, vai nu iešauj man galvā, vai savāc. es vairs netieku ar sevi galā!
un viņš man lūdz, lai esmu saulīte, bet es jūtu, ka nepavilkšu. ah, dēm, nav spēka. apnicis viss. tā līdz kliņķim.

1 komentārs:

Anonīms teica...

Nezinu, kas gluži tev pie vainas, bet nu.. Pazīstama situācija, ka viss apnicis :/