čakars-hujakars

ah, es visu laiku čakarējos. vīrietis smejas, ka mans garastāvoklis mainās ik pēc pusstundas. tipa pusstundu klinta ir priecīga un dara muļķības, pusstundu galīga sēne un dusmojas. un tā uz riņķi visas dienas garumā

BET! es šodien biju matīsielā. un tur bija jauki. mātīte iemācījusies garšīgāk gatavot (vai arī vienkārši grieķu salātus ir diezgan grūti sadirst), tētis palicis vēl smieklīgāks un māsa vienkārši ir wild cat un stāsta trakas lietas. un es priecājos, ka tagad, kad satieku viņus daudz retāk, man viņi patīk daudz labāk! pat senču suns vairs nav tik kaitinošs. un ir jauki, ka pasaki mātītei par aizkritušo austiņu un viņa atceras par tiem maniem īpašajiem pilieniem, kurus man ārsts kaut kad izrakstīja tieši šādiem gadījumiem. un viņa iedod man to pudelīti. un es aiz laimes čurāju biksēs, jo, nu, man patīk zāles

tomātiņi uz palodzes nīkuļo. mums vienkārši ir pārāk maza palodze un nav kur tos visus salikt. būtu jāizstāda tie pa vienam stādiņam podiņā (improvizētā- no kolas pudelēm vai piena pakām), bet nav kur likt tik daudz podiņu. laikam mazliet pārcentāmies ar tiem tomātiem. ja kādam vajag smukus stādiņus, dodiet ziņu, uzdāvināšu ar milzu prieku :)

bet vispār ir forši, ja ir balkons. šodien tur žūst mans dvielis un segas pārvalks. dažas dienas atpakaļ sēdējām tur galīgi priecīgi un taisījām turbo-papīra lidmašīnas. un vēl vienā rītā es tur sēdēju, dzēru kafiju un pīpēju. sasodīti labi, kad ir balkons!


rīt darbs. vīrietis nebūs pa nakti mājās laikam. bet svētdien aizbraukšu uz (p)inčukalnu pie radiņiem. (Daina, ja tu esi kaut kur te, gaidi ziņu!)