sestdiena, maijs 7

black&yellow

es pat nezinu, ko teikt...
vakar bija āsam dienas iesākums- aizbraucu uz āģīti, apskatīju savu topošo riteni, pabazarēju ar čaļiem un tā. braucu mājās ar trolejbusu garām olimpijai un skatos, ka man zvana andris. pie sevis vēl nodomāju- gan jau, ka viņš prasīs, vai nezinu kaut ko par jāņa atrašanās vietu vai tādā garā. bet nē... 'man ir skumjas ziņas'. pirmais, ko es spēju pateikt bija 'wtf?!' un tad n-tās reizes pārjautāju, vai tas ir nopietni.

ja es agrāk (arī visu to laiku, kamēr viņš skaitījās pazudis) dirsu, ka tādiem čaļiem kā jānis vienmēr paveicas un viņi vienmēr izķepurojas, tad tagad es esmu burtiski 'uz dirsas'. izrādās, ka veiksme ir kuce
es protams, netaisos te būt liekule- viņš man nebija nekāds labākais draugs, man tas cilvēks krita uz nerviem ar savu bravūrīgo uzvedību, bet neviens ko tādu nav pelnījis. un man ir ārkārtīgi žēl. tomēr čalim tikai 19 gadu.

bet jā, sajūta ir jocīga. man nāve parasti nav sagādājusi nekādas nepatīkamas sajūtas, tas ir dabiski un normāli, cilvēki mirst un tā. arī skatoties visus tos degpunktus un tādā garā, nekad īpašas sajūtas nav izraisījušas kriminālziņas par negadījumos cietušiem jauniešiem, pazušanas gadījumiem vai pāragrām nāvēm. bet, zini, kad runa ir par pazīstamu cilvēku, tad paliek tiešām jocīgi. pēkšņi liekas, ka visas tās lietas notiek pa īstam. arī es varētu iekļūt autoavārijā, noslīkt vai tikt izvarota, lai arī cik pārliecināta justos, ka tas nekad nenotiks.

šovakar pēc idejas man būtu jāballējas un tā, bet es, šķiet, to morāli nespēšu. viss tas sviests mani ir traumējis. visu laiku domāju par to, kas pie velna varēja notikt, lai beigtos šādi. jā, labi, mans onkulis pirms kādiem trim gadiem arī noslīka, jo viņš bija vecs un ar vāju sirdi, piedzēries un iekrita upes gultnes bedrē (vai kā to lietu sauc), brienot pēc āķa, kurš bija kaut kur iepinies. to es saprotu- viņš bija dzēris, satraucās un neizturēja viņa sirds. plus vēl viņa pudeles brāļi bija pidari un neviens nepalīdzēja. bet jāņa gadījumu es tiešām nesaprotu.

un es visu laiku cenšos nevizualizēt, kā šobrīd jūtās un izskatās jāņa māte.

sargiet savas pakaļas, tautieši! arī laimes krekliņa īpašniekiem gadās hujņa

Nav komentāru: