ai
samīlējos hospitāļu ielā, atkal. vakar ļoti daudz reižu noklausījos 'pilnmēnesi'. jā
man neiet slikti. man neiet arī gluži labi. man vienkārši viss iet. un ne jau no rokas. neesmu gluži starā par to, kas notiek apkārt, bet jā, labi. dirst var!
vakar gandrīz noģību. tik šausmīga sajūta! pirmoreiz mūžā. galīgi pārbijos. pieļauju, ka man vienkārši ir vairāk jāēd. bet es mēdzu aizmirst par to. un, kad es atceros, man vairs galīgi negribas. bet viss kārtībā, caurspīdīga vēl neesmu!
šodien (patiesībā man vairs nav laika) jāiet uz teiāteri. pirmoreiz mūžā iešu uz Skroderdienām Silmačos. man pēdējā laikā daudz kas notiek pirmoreiz mūžā.
it kā viss ir sakārtots un beidzies, bet es turpinu brist iekšā jaunos sūdos. kāpēc viss ir tik sarežģīti? es gribētu mācēt 'uzlikt pimpi' un vienkārši izbaudīt to, ko daru, nevis mūžīgi čakarēt sevi ar kaut kādiem pašpārmetumiem vai hvz
ai
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru