it's a new end

jā, sveiki, labvakar. esmu piestūmusi pilnu muti ar pelmeņiem un priecājos, ka man nav ne ar vienu jārunā, bet es varu drukāt un izskatīties ne pārāk seksīgi. tieši tāpēc man tik ļoti patīk 'blogot' (lai arī cik hipsterīgi tas tagad neskaitītos)! un par hipsteriem runājot, man ir paniskas bailes, ka tas varētu skart arī mani. cik lipīgi tas ir? un kurā brīdī tu esi ofišalī hipsters? un kā lai es zinu, ka mani draugi nav kaut kādi traki spiegi no hipsteru sazvērestības?

bet ne jau par hipsteriem esmu atnākusi rakstīt!
jau nedēļu (ja ne pat vairāk) gruzos par to, cik ļoti man nepatīk šitais blogs. jā, es zinu, man ir īpašas spējas atrast tiešām nopietnus iemeslus, lai gruzītos, bet kušš. un tad es izdomāju, ka varētu beidzot uztaisīt jaunu blogu, tīri tā- pamest šito un vienkārši uzbliezt jaunu. bet tas ir tik tipiski man! nenovest lietas līdz galam un vienkārši aizbēgt. tāpēc es tā nedarīšu. es gribu mainīties (haha, atkal es ar savu četrdesmitgadnieces krīzi!. un jā, es likvidēšu visus iepriekšējos (riebīgos, neglītos, šausmīgi uzrakstītos (īpaši tos sākuma)) ierakstus un sākšu no jauna. un moška man sanāks labāk. a moška es pēc trim gadiem atkal visu dzēsīšu ārā un sākšu no jauna. a moška tieši tā arī vajag!


es pieēdos. ārā tūlīt gāzīs un es iešu paskatīties, cik ļoti!
čau, atā.

nečuksti man ausī tik maigi!

ai

samīlējos hospitāļu ielā, atkal. vakar ļoti daudz reižu noklausījos 'pilnmēnesi'. jā

man neiet slikti. man neiet arī gluži labi. man vienkārši viss iet. un ne jau no rokas. neesmu gluži starā par to, kas notiek apkārt, bet jā, labi. dirst var!

vakar gandrīz noģību. tik šausmīga sajūta! pirmoreiz mūžā. galīgi pārbijos. pieļauju, ka man vienkārši ir vairāk jāēd. bet es mēdzu aizmirst par to. un, kad es atceros, man vairs galīgi negribas. bet viss kārtībā, caurspīdīga vēl neesmu!

šodien (patiesībā man vairs nav laika) jāiet uz teiāteri. pirmoreiz mūžā iešu uz Skroderdienām Silmačos. man pēdējā laikā daudz kas notiek pirmoreiz mūžā.

it kā viss ir sakārtots un beidzies, bet es turpinu brist iekšā jaunos sūdos. kāpēc viss ir tik sarežģīti? es gribētu mācēt 'uzlikt pimpi' un vienkārši izbaudīt to, ko daru, nevis mūžīgi čakarēt sevi ar kaut kādiem pašpārmetumiem vai hvz

ai

eksplōzija

es esmu tik tik tik tik dusmīga un bēdīga reizē!


es tik ļoti labprāt aizmirstu, ka tāds cilvēks manā dzīvē vispār ir bijis! es labprāt aizmirstu visus tos cilvēkus, kas bija manā tajā dzīves posmā. un ne jau tāpēc, ka viss bija slikti (jo ne jau visu laiku viss bija slikti), bet tāpēc, ka es nemitīgi domāju un ilgojos. jā, man šausmīgi, šausmīgi pietrūkst. un sāp. šausmīgi šausmīgi sāp. jā, pēdējā nedēļa (nu jau gandrīz divas) ir bijusi lieliska, bet es nemitīgi domāju. un es domāju par daudz!
un es jūtos vainīga pie pilnīgi visa. un ir grūti izturēt

un es jūtos TIK nožēlojami. un muļķīgi. jo, nu, tas ir muļķīgi. es pati aizgāju. bet tam bija iemesls. tikai tagad es to vairs tik spēcīgi nejūtu.
un es dusmojos un bēdājos par to, ka nesaņemu to, ko gribu. es nekad neesmu saņēmusi to, ko gribu. kad pie velna es beidzot dabūšu to, ko GRIBU!? sasodīts, nu!

un es nesaprotu, uz ko es šobrīd dusmojos vairāk. un es nesaprotu, ko man šobrīd ir žēl vairāk. sevi vai tevi

j.j. - summer time

vakar bišku pacepos. beidzot dabūju viņu rokā, lai nokārtotu lietas un man nekad vairs nebūtu jāčakarējas. jā, es viņu dabūju rokā... uz apmēram DIVĀM MINŪTĒM!!! goddamit, it makes me sick
un vēl es pacepos par to, ka apzināti mēģina man likt justies sūdīgi, vainīgai. un jā, man ir žēl, ka tā, bet man pašai bijuši pietiekoši daudz sūdi. un, ja kādam liekas, ka mani sūdi nav īsti sūdi, tad ej un pakaries. tev pat nav ne jausmas!

bet kopumā- tāds garšīgs vasaras sākums. visu laiku kaut kas tiek darīts, visu laiku kaut kur tiek braukts. un wīīīī, es satieku savus mīļos draudziņus, kas ir meganais!

mans vēders rūc un man gribas dušu

lai jums vasarīgi!
un, ja zemenes maisiņā saspiežas un paliek ne pārāk glītas, taisiet saldējuma un piena kokteiļus! :)