megamandele

yo, briedīši!
termometrs atkal dzīvojas pa manu padusi un manas mandeles joprojām ir megalielas! tādas tiešām mega.
šodien bija atnākusi uz mājām ģimenes ārste, viņa ir forša un izrakstīja man antibiotikas. un, sasodīts, cik ļoti es tās gribu! nevaru sagaidīt, kad mātīte atgriezīsies no darba un aizskries uz aptieku. man pilnīgi ir sajūta, ka tās antibiotikas varētu būt garšīgas, nopietni. man tik traki viņas gribas. jo es zinu, ka tad man vairs nesāpēs.
o, jē, temperatūra pati nokritusies. to uzreiz var just patiesībā. un man ļoti ļoti nepatīk temperatūra.
un vispār man ir sajūta, ka slimoju un guļu gultā jau kādus pāris gadus, bet patiesībā tās ir tikai četras dienas. un liekas, ka vēl gadus gulēšu.
esmu sevī salējusi tik daudz šķidrumu, bet visi saka, ka ir par maz, ka jādzer vēl. bet es taču nevaru izdzert pus pudeli ūdens ar vienu malku, nu!
lasu brūno. baigi sen nebiju to darījusi. un man liekas, ka viņš ir megalabs cilvēks. lasot viņa palagus, es baigi sasmaidos, pat ar savām traki sāpošajām mandelēm.
labi, es eju ārstēties.

kčing

nu, es neticu, ka biju prom tikai nepilnas divas dienas. bļāviens, esmu tā pārgurusi. atpūta tiešām nogurdina. bet bija lieliski! un ar famīliju, sen tā nebija bijis. vispār bijām dahuja cilvēku, ap divdesmit, ja pieskaita visus bēbjus. ā, jā, un vai es teicu, ka bēbji ir dievīgi? nu, tie, kurus var vizināt ratos un mānīt ar knupi. viņi ir lieliski! un vispār tie ir tādi zelta cilvēki. tikai nesmukais pirms prom braukšanas moments, kad sakāvās mūsu van Gogs ar kaut kādu vilkveidīgo. bet labi, ka pati to neredzēju, būtu bijis pārāk liels stress. bet es palicējiem atstāju zīmīti ar mīļu vēlējumu.

es negribu te izplūst garās runās, jo gaidu maiju un liekas, ka viņa tūlīt būs, bet jā, kaut kā laimīgi sajutos.

lielos viļņos tiešām sagribas sērfot. zhēl, ka ar piepūšamo matraci tas nav īsti iespējams.

ievēlies, muļķi, vēlēšanos

yoyoyo!

aj, vakar spontāni sanāca. bet tas bija tas, ko vajadzēja. aizbēgt prom, sēdēt pie Ķīšezera nakts laikā un redzēt savu pirmo krītošo zvaigzni mūzhā! es domāju, ka tas tik smuki izskatās tikai filmās.
visādas sarunas un saruniņas. un šoks par Līgu, tāds normāls šoks. un pārsteigums, ka viņas tā nopietni ballējas! un ir forši no rīta sapīpēt ar Līgu uz balkona. bet galīgi jocīgi. un pļāpāt par dajebko. un tad atlūzt uz grīdas pie portatīvā skatoties jūtūbes klipiņus. un, kad mani modina un saka, lai eju uz gultu čučēt, es atveru acis un saku: "pagaidi, es te pamodīšos" :D biezhāk tā vajag, biezhāk!


ārā viss ir sēpijas krāsā. mazliet baisi. āāā, fuck, ir baisi, tā baisi skaisti! jāskrien uzpīpēt!

Elzu nākamnedēļ satikšu, yessss! traki gribas. un man jāsaņemas piezvanīt Lailai, lai sakārtotu kontaktu. man viņa dikti trūkst. es gan nezinu, varbūt cilvēks ir izmainījies, bet es gribu ar viņu parunāt. tā viegli.
un vēl šovakar, pastaigājoties smukajā kleitā, izdomāju, ka varētu ar Dairu sakontaktēt, lai viņa pabildē mani. man gribas fotoprocesus. tik sen neko pati neesmu normāli fotografējusi. bet gan jau, ka ar Elzu viss sanāks, jo viņai ir tīri okej aparāts.

man gribas iet uz istabu pie mammas skatīties jauno vilni, bet gribas te papļāpāt ar sevi. dilemma, ha!
nē, uzpīpēt un tad mamma un vilnis.

esmu laimīgi saskumusi. nu, ir baigā gandarījuma sajūta, bet saskumums. liekas, ka beidzot esmu sākusi apvienot mazliet savas abas dzīves. nu, tā mazliet. ir kaut kāds līdzsvars.

ā, jā, un es lasu Romeo un Dzhuljetu. nav tik pretīgi, kā biju gaidījusi, bet ir diezgan... pretīgi nav īstais vārds. esmu pāri pusei divu dienu laikā. darbā vienkārši ir ļoti garlaicīgi :D