ceturtdiena, jūlijs 29

keep

yo, ir labi. nu, tā normas robezhās. gribas nagus nolakot, bet baigais čakars, vairs nemāku. ir tāds miers, bet iekšā baigā enerģija. jāizdomā, kā to izlikt.
pūcei foršas acis!

first train home. un visas pārējās. imogen heap ir āsam. nu, viņa to visu sataisa pilnīgi viena, pavada veselu gadu studijā, izejot ārā tikai pēc paikas. un sataisa diezgan krutu albumu. un man patīk kā viņa spēlējas ar savu balsi un pogām. between sheets.

es arī gribu spēlēties. bet bail

pirmdiena, jūlijs 26

falling from my mind

nu ne jau tas ritenis, bet pati sajūta. visi mājās klusi tā, it kā kāds būtu nomiris. ir kaut kāda beigta sajūta iekšās.

es gribu būt bez garastāvokļa. nu, tā vispār bez. nespēju sevi vairs kontrolēt. tas jau ir par traku. sabeigšu savas smadzenes.

vot tev problēmas 17 gadu vecumā! smieklīgākais ir tas, ka to problēmu nemaz nav tik daudz. es tikai pārāk daudz visu muļļāju galvā un beigās sanāk baigais pisiens.
līdz nāvei un atpakaļ. tagad! lūdzu? dodiet man ripas

gaidu, kad tu no manis nogursi un teiksi, ka pietiek. es pati nevaru izturēt, cik ļoti sev krītu uz nerviem. esmu pārgurusi ar sevi krāmēties. un es tikai sēzhu, truli blenzhu un nespēju neko paskaidrot.

svētdiena, jūlijs 25

bad body double trouble



priecājos būt mājās.
sataisīju artūram brokastis (sešos vakarā) un pasēdējām smuki pagalmā, papīpējām, papļāpājām un paēdām. viņš galīgi salaboja mani. ā, jā, es jau atkal paspēju sapisties. nepatīk lietas, par kurām domāju, tā ļoti nepatīk. bet ir tik grūti piespiest sevi nedomāt. man bail, ka drīz vairs neizturēšu. es negribu sapist citus, tikai tādēļ, ka pati gribu mazliet pagruzīties. un es negribu būt projām ilgi.
bet tagad ir labāk.

šitais jau paliek slimi. es nevaru atļauties visu uzrakstīt tā, kā gribētu.

pīpēt gribas, tā ļoti.

smuka bilde no paulas reizes

sestdiena, jūlijs 24

za

amsterdam was stuck in my mind.

es varētu kliegt, cik ir labi! absolūts labums. tāds pilnīgs. es rakstu jaunu stāstu. par kristoferu un viņu. es vēl nezinu, kas ir viņa. un varbūt nemaz nevajag zināt. viņš mani galīgi sajās un būs sliktislikti. tikko likās, ka esmu atkodusi, bet šodien tā vairs nav. black celebration un līdaka. par līdaku es nojaušu, par bc arī, bet tas viss nelīmējas kopā. nolādētais pisējs.

bet nekas nav labāks par ābolu orbitu un konservētām ananāsu ripām.

sestdiena, jūlijs 17

make your own flag

stulbie cilvēki. kāpēc tu esi iedomājies, ka esi vis-vis-visgudrākais un ka tavi tizlie izteicieni ir ģeniāli, ka visiem vajadzētu maksāt naudu par katru tavu visugaišo vārdu?! tu visiem izdarītu milzu pakalpojumu, ja vienkārši klusētu un tizli smaidītu. kā es. un smieklīgākais visā ir tas, ka tajā, ko tu saki, nav pat kripatiņas ģenialitātes. un vispār cilvēki ir tik stulbi. lielākā daļa, ko pazīstu. sāku to pamazām saprast. un man viņi visi sāk riebties. varbūt mana iedomība? un tu vari apvainoties un nekad nerunāt. man ir dziļi vienalga.

man reizēm ir sajūta, ka es rakstu visu vienam konkrētam cilvēkam, tikai pati vēl nesaprotu kuram.

es dusmojos uz sevi, ka esmu sākusi tik daudz ēst. tāpēc tagad tikai koliņa un cigaretes. viss

darbs beidz nost. nu, patiesībā jau nav tik traki. man vienkārši neatrodas laiks nekam citam. gribas ģimeni vairāk. nu labi, māsa man normāli krīt uz nerviem. uz mātīti es normāli sakliedzu. un bija par ko! jutos tik labi pēc tam. un tā vairs nebija dumjā, bērnišķīgā kasīšanās. tādas nopietnas lietas nāca ārā. un pēc tam nebija tā, ka abas apvainojāmies, viss ir labi. un tēvs reizēm nokaitina, bet tas ir okej. viņš vienīgais manā ģimenē ir tāds racionālais cilvēks. un nevarētu teikt, ka viņa aizrādījumi ir muļķīgi. es tikai muļķīgi sacepjos katru reizi, kad tieši viņš man aizrāda. bet patiesībā- paldies. lai arī cik nejaukas lietas es reizēm teiktu vai domātu. bet vispār viņi laikam sāk saprast, ka es esmu mazliet izaugusi. tā nopietni runājam un visu smuki sarunājam. un ir sajūta, ka uzticība no mātītes puses ir atjaunota.

pamazām top vēstule gintai. tāda mega vēstule. es ceru, ka viss būs tā, kā esmu iedomājusies.

mans megagruzis ir pierimies. ik pa brīdim es sāku domāt, bet tas pāriet. būs labi. jābūt!

ceturtdiena, jūlijs 15

back to black

fuckfuckfuck
vakar tik traki sevi sagruzīju, ka šodien nespēju atiet. tāāāāds sūds. ciest nevaru!
bļe, es tagad nezinu ko darīt. gribu atvienoties no pasaules, pārraut jebkādus komunikācijas vadus un aizbēgt. laikam tā tiešām darīšu. bet man riebjas, ka atkal ir jāgaida. rīt darbs un dzīvoklis pa nakti, kas nozīmē, ka nekur tagad nevar bēgt. varbūt sestdien, ja nebūs jāstrādā. es ļoti labprāt strādātu patiesībā, bet tur es gruzīšos vēl vairāk. fuck, nu!

un vistizlākais ir tas, ka man vajag runāt, bet es nevaru. es tik ļoti esmu atradinājusies runāt ar cilvēkiem. lielākā daļa sūdu joprojām ir pie manis.

es gribu ripas. bļe

otrdiena, jūlijs 13

tev ir ļoti skaistas kājas


kāāāāāāāārsts!

bet šodien ir laimīgā diena, tiešām! kārtojot gultu, atradu savu nagu vīlīti un ļoti sapriecājos. tā no sirds. skan tēva pastnieku kolekcija- tas, ko vajag! o jā, o jā! garais zaļais un čemodāns un salauztā kafejnīca...

biju mazliet nekāda, bet tagad ir ļoti okej. un man patīk tādas īsziņas, kurās nekas nav rakstīts. un es esmu galīgi laimīga.

fuj, miskaste laikam smird. būs jānes ārā. ginta būs pēc pusstundas, baigi āsam! tad arī to smirdoņu iznesīšu. cenšos pēc iespējas mazāk iet laukā no dzīvokļa. tur taču var nomirt! beidz čīkstēt, muļķe.

atļāvos šodien savu retro kleitu vilkt. baigi laba sajūta! un bez veļas. hihi

naktī vairāk kā stundu ignorēju telefonu. tas bija tā vērts. pīkstēšana gan mazliet krita uz nerviem, bet tas bija mazsvarīgi.

bļāviens, nu, kur šitāds prieks rodas?! mazie neģēļi endorfīni!

tev ir ļoti skaistas kājas
nevar redzēt tavas kājas
nāc ārā no ūdens

lai var redzēt tavas kājas

mana favorītdziesma. peldēties naktī kailai ir labāk par aukstu saldējumu dienas laikā

vismaz pret vienu cilvēku man jāspēj būt godīgai. es cenšos. man visu laiku ir jādomā, ko runāju. es nedrīkstu izpļāpāties. pati esmu vīlusies cilvēkos sevis dēļ un negribu, lai vēl kāds jūtas tik pat draņķīgi.

bet ir labi, paldies. kad nedomā

pirmdiena, jūlijs 12

ārā ir +1284758715 grādi, šķiet

čau, mincīši!

es gribu čīkstēt, jo ir baigi karsts. divas brīvdienas pēc kārtas- traki. ko es rīt pie velna darīšu?!

skuķi uz vecāķiem aizbrauca. laikam uz trim dienām. jauki, istaba atkal ir manā rīcībā. un man ļoti patīk, kad istaba ir manā rīcībā.

es krāpjos. laikam sabeidzu attiecības ar FB, bet viņš kaut kādas nopietnas lietas sāka runāt un es tā nekad neesmu gribējusi. stulbais muļķis! bet man pie viņa gribas. šodien.

klausos Amy Winehouse, man viņa reizēm patīk.

šodien sāpēja vēders tik ļoti, ka gribējās ātros saukt, bet pārgāja. laikam gastrītiņš vai līdzīgs zvērs. man īstenībā ir vienalga. un es vairs nebaidos nomirt. man liekas, es vairs vispār nebaidos. man ir tik ļoti vienalga.

ā, jā, šodien biju uz aptumsumu. ir okej filma. droši vien, ja skatītos vēlreiz, redzētu visādus brāķus, bet likās tāda laba. tikai tie vampīri kā dimanti plīsa un man tas šķita pārspīlēti.

es gribu, lai ierobezho manu brīvību, lai pieliek pie ķēdes un nekur nelaizh, lai nēsā līdzi kabatā. bet es nekad nemāku pateikt. vienmēr ir licies, ka rakstīt ir daudz vienkāršāk. un ir arī!