(iedomāsimies, ka šeit es ierakstu, cik ļoti man reizēm riebjas daži. te es izkliedzu to, ko nekad nespētu uzrakstīt vai pateikt, jo es varētu nožēlot, un man riebjas nožēlot. trīs nejauki vārdi)
ķimerēšanās diena. nu, un bērnu diena arī. mazo palaidni divas stundas skatīju un sadomājos, ka gribu dēliņu. ej kāst, kas ar mani notiek?! bet ir tik jauki sēdēt uz palodzes un stāstīt, ko mēs redzam ārā. un ir tik jauki spēlēt cirku.
es gribu būt maza. nu, maza- maza.
man ir jauna drēbju vieta. nu, labi, nav nemaz tik jauna. no māsas vecāku kāzām saglabājusies pūrlāde. tik jauki. sataisīju smaržu maisiņus no tējām un sametu pie savām lupatām. ņammīgi smaržos. man liekas, ka tad, kad vākšos no šejienes prom, es ņemšu to lādi līdzi. man dzīvoklī būs īpašs stūris, kur to nolikšu. tajā glabāsies mani svarīgie sīkumi. šodien to izdomāju, kad pārnesu pūrlādi blakus savai gultai. man vienmēr ir patikusi tā lietiņa.
skatījos uz suni un izdomāju, ka tas ir labākais suns pasaulē. viņa ir lieliska. un atgādina to citplanētieti no Lilo un Stiča multenes tagad.
*vispār šobrīd man ir labi, bet nekad nevar zināt, kā būs pēc minūtes.
vakarvakars bija labs! ojā. mājās nākot man un daksim piesējās vīrs ar nazi. kā labvēlīgā tipa dziesmā. /suns krāmē savas ķepas man klēpī, jaukumiņš/ sākumā šausmīgi sabijos, bet pēc tam pat izspļāvu joku, ka "jā, taisnība, šis rajons ir bīstams. te cilvēki ar nažiem nāk ielās klāt". vīrietis pasmējās un teica, lai draugiem.lv sadaļā pameklēju grupu "Titāniks". bet es kaut kur lasīju vai dzirdēju, ka smadzenes notikumus vērtē pēc pirmā iespaida un pēdējā iespaida starpības vai kaut kā tā. man šķiet, ka vakarvakars bija vesels, pozitīvs skaitlis.
suns šņākuļo klēpī, viņai sirsniņa dreb. varbūt man nemaz nevajag kaķi.
(man nepatīk, ka cilvēki bieži piemin, ka draudzējos ar nepareizo māsu.)
par to, kas ir iekavās, mēs joprojām nerunājam.
hate ya joprojām, bet jūtos forši
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru