fuj... gigantisks fuj. senči istabā tukšo grādīgo, kas ir normāli pretīgi. man ir šausmīgas dusmas. un tā katru vakaru. cik var!?
klaviatūra nestrādā labi, sprūst pogas un es nevaru rakstīt vienu burtu. dusma, tik gigantiska. dusma. un es nevaru normāli urakstīt vārdus. aibal! es domāju, ka tu saproti, kurš burts man nestrādā. es varbūt atkal visu pārspīlēju. man riebjas iema, normāli riebjas!!! tagad viss ir dirsā. mājās ir taupības laiks, kapeikas skaitam. pietam vājprātīgi salst. tik ļoti, ka nejūtu kāju pirkstiņus.
nošauties, vienkārši ņemt un nošauties.
es, protams, nevēlos nevienu vainot šajā situācijā, ja, bet kāds čista ir vainīgs. un tas ir cilvēks, kurš visu dienu guļ istabā vai piš datoru. un man ir dusmas!
viņu istabā smird pēc spirta, pēc izelpota spirta. un man īstenībā ir ļoti bail. un es kopēju z burtu no interneta lapas. cik jobani ir tas?!
es nezinu, cik ilgi tā turpināsies...
es eju pīpēt. ļoti. tagad gribas biedru un viņa zaļos prieciņus. bet rīt ir piektdiena un kabinets! man vajag, vajag, vajag!!!
un ej ellē, ja tev kaut kas nepatīk, labi, mincīt?
(ne jau tu, tevi es mīlu)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru