jā, tiešām, cilvēki tumsā izskatās daudz labāk!
klausos mierīgo mūziciņu, tāda kā vientulība pārņēma. bet nē, man ir forši. tikai galīgi neguļas. gribas saritināties viņam pie sāna un iemigt. sasodīts, man tik ļoti patīk kā viņš smaržo! šķiet, ka man patiesībā nepatīk viņš pats, bet tā smarža. nē, man viņš patīk. esmu saķērusies līdz ausīm. eu! kāpēc tik tizls izteiciens? kāds tur vispār sakars ar ausīm?
man nepatīk, ka mani lasa nepareizie cilvēki. un šķiet, ka man vienmēr tagad būs kaut kāda nepatika pret viņu. es nespēju to izskaidrot, bet šķiet, ka viņš ir tik superskeptisks cilvēks un iedomājies, ka ir labāks par visiem citiem. laikam te atkal parādās mans mazvērtības komplekss.
šonakt The Kills. tas laikam nav mans lauciņš, bet zaibal klausīties to, ko es parasti klausos. cik var muļļāt vienu un to pašu? šodien piegriezās tā prezidenta dziesma. līdz vēmienam.
eu, bet Boys Don't Cry ir nāvīgi laba filma. biju līdz asarām. bet vietās, kur laizās divas vecenes, man pārskrien tirpas. un ne jau tās labās. varbūt esmu izaugusi? lai gan, kad glaudīju biedra muguru, man pietrūka vidukļa sajūta. tas mani tā samulsināja!
2 komentāri:
oh, laiks iet uz priekšu.
man prieks par tavu biedru. protams, ka boys don't cry ir laba dziesma. es vispār slīkstu the cure, joy division un vast mūzikā. (:
man gribas bohēmiņu. uztaisām kaut kad kādu super jauku vakaru?
jājājā! man gribas Tevi satikt, un gribas, lai ir tāds čillīgais. :)
un es joy division vairs nespēju klausīties. kaut kā tas viss man saistās ar depresiju.
Ierakstīt komentāru