mans gads sākas 12. februārī un beidzas 11. februāra 23:59. rīt jauns gads. nē, bet tiešām. atmetīšu to ieradumu svinēt Vecgada vakaru 31. decembrī. rīt novēliet man "Happy New Year, bitch!". neko vairāk es negribu. nu labi, gribu, bet negribu.
tikko dabūju āsam auskarus no brālēna sieviņas. Zane prot dāvināt pareizās lietas.
ir tik dīvaini, ka, ēdot kāpostus, man sāp mute. un tā ir vienmēr. un, ja pa virsu uzdzer gāzētu ūdeni, tad vispār liekas, ka mute nomirs. nekad tā vairs nedarīšu! to esmu iemācījusies 17 gadu laikā. vismaz viena gudra lieta :D
vakar bija Hemlets un garais zaļais vilciens. tā naisīgi. gāju uz Hamletu un pazaudēju pasauli, jutu sāpošos rajonus sevī riktīgi, pamatīgs saltumiņš pirkstos. bet interesanti. un biedrs, izkāpjot no tramvaja, smaida superļoti. un acis viņam vispār pazuda. jauki man viņi ir, nē, bet tiešām.
un man vairs nav naudas, un varbūt nekad vairs nebūs, jo es dusmojos uz māti un viņa uz mani, un man nepatīk, ka es dusmojos. riebjas, kad viņa ar smaidu sejā saka draudzenēm savām: "mēs nesarunājamies."
es rakstu šito jau kādas 3 stundas. smieklīgi. es vairs neprotu lakot nagus. čakarējos tik nāvīgi ilgi. visu laiku sabakstu nesmuki laku. ai, sasodīts!
vienu dūmu un tad čučiņāt. varbūt rītdiena būs labāka.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru