eu, čau! ir piecas minūtes pāri martam un ir pavasaris, ellē jā! šodien jau nu tiešām bija pavasaris. stāvot tajā pagalmā un pīpējot, mēs visi miedzam ciet acis un labpatikā noelšamies, jo saulīte silda sāniņus. tik nāvīgi labilabi.
es atkal sēzhu uz šugar taun, jo man patīk. šodien abi kopā klausījāmies, nu, viena auss viņam, otra man. tā brālīgi. un dalāmies ar cigaretēm.
vispār es joprojām pamazām uzzinu visādas lietas par saviem biedriem. un šausmīgi sapriecājos katru reizi, kad kāds no viņiem atklājas.
un, un, un, zini, ja ilgāku laiku nagi nav lakoti, tad atkal atsākt to darīt ir baigi ķēpīgi. diez, ar visu pārējo ir tāpat, piemēram, ar seksu? vai ar dzeršanu. vai mājas darbu pildīšanu. eu, sasodīts, es atkal neesmu neko skolai izdarījusi!
mīļās meitenes bija šodien ciemā. un vakar telefonsaruna jaukajauka ar Šnabīni.
tagad es iešu un gaidīšu, kad nokusīs sniegs, lai varu vilkt savu ritentiņu ārā. es tik ļoti gribu braukt. un viņš mani dikti kārdina ar riteņpriekiem. mums būs sasodīti jauki braucieni.
fuj, šodien taureņi saskrēja vēderā. tā sajūta šķebina. bet tas laikam ir tikai pavasaris. un es gribu, lai ātrāk ir vasaris, bet pirms tam vajag kārtīgu pavasari. pa-pa-pagaidi!
eu, bet pavasarī tiešām visi iemīlas? šito vajadzētu pētīt.
man liekas, ka esmu iemīlējusies jau kādu mēnesi vai divus. smirdīgie taureņi. es vairs negribu iemīlēties. nu, es negribu iemīlēties vēl vairāk. mazliet tecinu siekalu un gribas pieskarties, bet nē. drosme ir manos papēžos vai vispār zābaku zolēs, hā. un, jā, mani zābaki mirst, bet tas nekas. nekas nav mūžīgs, draudziņ.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru