nav mana diena, nē. nesmuki sakliedzu uz biedru, it kā ne tā ļoti, bet tomēr. sūdīgi sajutos un atvainojos.
"es jau zinu šitās jūsu garastāvokļu maiņas. jocīgas jūs, meitenes, esat"
parasti es neesmu tāda ļoti nikna uz līdzcilvēkiem, bet tas jau sāka kļūt neciešami. nesavaldījos. un es gribu uzkačāt refleksus, o jā!
un tieši šodien, kad man cilvēki riebjas vairāk par visu, visi kaut kā ļoti grib runāt. arī Jānis, kuru satiku pēc skolas. aj, muļķadesas.
veselu mūžību neesmu vingrojusi. baigi gribas. varbūt vakarā.
smirdīgie kociņi un kārtība tīrība. mātei druška nāks. lai jau, vai man zhēl?
gandrīz divas nedēļas. tā dīvaini, bet es nemāku uzbāzties. man ir sajūta, ka tu nemaz negribi. nezinu.
"LETA ziņo: šorīt negaidītā sniegputeņa rezultātā nošāvusies trešdaļa Rīgas sētnieku."
man arī sākumā likās, ka nošaušos, bet tad es pieradu. es vienmēr pierodu. sasodīts!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru