priecājos būt mājās.
sataisīju artūram brokastis (sešos vakarā) un pasēdējām smuki pagalmā, papīpējām, papļāpājām un paēdām. viņš galīgi salaboja mani. ā, jā, es jau atkal paspēju sapisties. nepatīk lietas, par kurām domāju, tā ļoti nepatīk. bet ir tik grūti piespiest sevi nedomāt. man bail, ka drīz vairs neizturēšu. es negribu sapist citus, tikai tādēļ, ka pati gribu mazliet pagruzīties. un es negribu būt projām ilgi.
bet tagad ir labāk.
šitais jau paliek slimi. es nevaru atļauties visu uzrakstīt tā, kā gribētu.
pīpēt gribas, tā ļoti.
smuka bilde no paulas reizes
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru