first aid kit

šodien ir labi, jā
mans vīrietis spēj iepirkties dāāāudz labāk par mani. uzreiz jūtos mazāk sieviete :D
bet nē, nav jau pārsteigums, esmu pieradusi, ka viņam gandrīz viss padodas labāk kā man. un es neiebilstu, jo ir no kā mācīties.
atradu labu blogu, ko palasīt, kad gribas ceļojuma sajūtas. par to, kā Virsnīte (tā, kas Kristīne) brauca Indiju skatīties. es nezinu, cik jums muļķīgi var šķist, bet man patīk to lasīt. un man jau labu laiku ir doma, ka, ja es kādreiz pati ceļošu, tad tieši tā - mēģinot izdzīvot kādā konkrētā vietā, izbaudīt to no visām pusēm (nu, ne gluži tā, kā Dormeo tante), redzēt sūdus un pārpasaulīgi skaistas lietas/vietas. nevis tā, kā to parasti dara 'stilīgie' cilvēki- 5zvaigžņu viesnīca, šopings un pludmale vai klubi.
un es vienkārši mirstu pēc savas dzīvesvietas pēdējā laikā. es tik ļoti gribu savu vietu, kur es varu darīt to, ko gribu, un tā, kā gribu, nevienam nepaskaidrojot, kāpēc tas ir tieši tā un ne citādāk. un es esmu pārliecināta, ka sākumā nebūs viegli, bet neviens taču vēl nav nomiris, kļūstot patstāvīgs. vai arī es kaut ko nezinu? vienmēr atradīsies kāds, kurš iedos uzpīpēt vai padalīsies ar kafiju, vai uztaisīs man restorāna cienīgas vakariņas ar labāko vīnu un uzkodām desertā, vai ne?
tieši tāpēc man patīk komunālie dzīvokļi. tu vienmēr, kad nokļūsti avārijas situācijās, kādam dzīvokļa biedram vari lūgt palīdzību. un tajā pašā laikā tu vienmēr esi gatavs palīdzēt citam. un tā nav mana iedomiņa par 'perfekto, pūkaino pasaulīti', tās ir reālas situācijas. es vispār pēdējā laikā esmu palikusi tik 'reāla', ka reizēm visam, kas izklausās kaut mazliet labāk par patiesību, automātiski rādu vidējo pirkstu. nu, tas ir tā, ka esmu pat kretīniski reāla (vai reālistiska, nepiesienies!). tā laikam ir otra galējība manam agrākajam naivumam, bet tas tā.
nu jā, viss ir jauki un tā. dabūju piedāvājumu no 'bosa'. ja noslaucīšu salonā putekļus un vēl mazliet pačubināšos, dabūšu 5ls pie savas algas klāt. es vienkārši nevarēju pateikt 'nē'! nav jau grūti seksīgi pagorīties apkārt ar putekļu slotiņu (lasi- rāpojot uz ceļiem, berzt grīdas līstes ar lupatu).
man patīk mans darbs. jā, man patīk! bet vasarā laikam būs jāmeklē kaut kas regulārāks un ienesīgāks.
protams, notiek arī ne tik jaukas lietas, bet nejūtos tiesīga par tām skaļi runāt (publicēt netā ierakstu, kuru gan jau lasa apmēram divi cilvēki), jo nav jau manas lietas.
šovakar laikam aizčāpošu līdz vecrīgai. tā mierīgi mūziciņu paklausīties un padzert kaut ko ar grādiem.
paldies par uzmanību, pekauši!