"Visa dienas izdošanās vai neizdošanās atkarīga no tā, kā Tu jūties. Parūpēties par savu labsajūtu ar morālā līmeņa celšanas paņēmieniem."- paldies, horoskop, tu mani šodien tik ļoti saproti!
temperatūra man mazlietiņ ir. un deguns niķojas. un vispār galvā ir tā saslimšanas sajūta. naktī gandrīz nosmaku. bet es jūtos savādi labi. protams, man ir slikti, bet tāds mieriņš. sakārtojos, visu pārdomāju, salieku kastēs un nobāzhu dziļi dziļi stūrī, lai netraucē.
drēbes sašķiroju. bļāviens, cik to man ir daudz! bet tik un tā gribas nopirkt kaut ko vēl. sarunāju ar mātīti iet kaut kad seksīgas veļiņas meklējumos. nu labi, nē, droši vien es nopirkšu bokseršortus un šausmīgi ērtu vēlkautko. lai gan man gribas mezhģīnes. tādas melnas.
biju piemirsusi par Imogen Heap. between sheets ir tāda ņamma. tik jaukas skaņas. un paskatījos viņas vēblogu jūtūbē. nu, bļāviens, viņa ir dievīga!
sasapņojos. es arī varētu bīdīt kaut kādus elektronikas un eksperimentālās mūzikas brīnumiņus. tas taču būtu tik naissssss! sataisīt pati savu studiju istabas stūrī. sapirkties kaut kādus trakos sintezatoriņus vai dabūt kaut kādus vecos, ar kuriem pastnieki sāka ķēpāties pašā sākumā. man gribas kaut ko darīt. lai nav tā, ka viss ko savas dzīves laikā izdaru, patiesībā ir liels nekas.
iedomājies, cik jauki būtu- personālizstāde kādā mazā galerijā, kaut kāda maza tūrīte pa eiropu ar saviem skaņu meistarojumiem, sarakstīta grāmata, un vēl kaut kāda dīvaina filmiņa, kas piedalās kaut kādā festivālā D- Āzijā. tajā noteikti būtu uzfilmēti mani cilvēki, kaut kādas viņu pļāpas, mazas intervijas, mazi netīri noslēpumi, tādas nevainīgas klačas. bļāviens, tas būtu dievīgi! un man pat nevajadzētu, lai kāds ļoti saprot. vienkārši, lai pamana un novērtē.
atcerējos par vecrīgas jumta dzīvokli. tas paliks mans sapnis 'never came true'.
vai, šodien tā daudz uzrakstījās.
es veseļošos, nepīpēšu, ēdīšu un dzeršu tējiņas. bet es tomēr izskriešu ārā uz brītiņu. vīraku beidzot vajag nopirkt, jo te nesmuki smarzho. un vēl man vajag manu zvēru dabūt laukā no burkas un sakopt viņa māju. bet man ir tik bail, bail, bail. viņu sauc Bouners. (boner- muļķīga kļūda nevis stindzis, jo, nu, viņš ir muļķīga kļūda. Molko sen atpakaļ sāka manu rītu ar tekstu 'you are one of gods mistakes' (so emo). bet viņš nav kā tāda sliktā kļūda, bet viņš ir mana kļūda, nu, nepareizs spontāns lēmums vai kaut kā tā. saprati kaut pusi no tā, ko es te centos paskaidrot? sen nebiju tik daudz iekavās rakstījusi. bet neviens jau nerunā par to, kas rakstīts iekavās, atceries? nē, droši vien, ka vairs neatceries)
es gribu klausīties lietus skaņas. vai akvārija skaņas. man laikam gribas atkal zivtiņu. un vispār es neatteiktos arī no zhurkas. un kaķa.
ā, jā. un es aizmirsu pateikt, ka cilvēki mainās. nu, viņi tiešām tā ļoti mainās. vai arī viņi vienkārši paši dzīvo savā superfilmā un jūtas kā mazas Odrijas Hepbernas vai Merilinas Monro, vai Īdijas Sedvigas. vai arī visas trīs kopā. nu, vismaz sejas izteiksmes neatpaliek. bet smieklīgi skatīties, tiešām. un ne jau tā ļauni smieklīgi, bet no visas sirds smieklīgi.
es gribu nākamo nedēļu un Paulas māju beidzot redzēt. pļapāt, gulēt pie jūras, skatīties stulbas lietas jūtūbē vai tik pat stulbas filmas. mums nevajag to, ko vajag jums.
haha, un Stella vakar pieļurbājusies bija. bet viņa ir tāda saulīte.
fuck, nu, es visu laiku gribu uzrakstīt kaut ko riebīgu, bet nevajag, vilma, nevajag.
eu, es gribu sev vārdu citu. vilma, vilhelmīne. lūdzu?
jāsazvana šnabīne, jādabū savas mantas atpakaļ un jāatdod viņējās. bet baigi negribas līdz dzirnavu ielai vilkties.
viss, pietiek, kuššš.
paldies
1 komentārs:
jau tikko vēlējos rakstīt, kam tev vīraku, ja var atvērt logu un baudīt svaigumu. tad sapratu, ka tu taču centrā dzīvo...
Ierakstīt komentāru